Būt vai nebūt pedagogu streikam?

Pedagogu neatlaidību, konsekvenci un gatavību pieprasīt no politiķiem solījumu pildīšanu atbalsta visplašākais sociālo partneru loks – no studentiem un jauniešu organizācijām, no zinātniekiem un rektoriem līdz pašvaldību līderiem un vecāku organizācijām.
Nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus viņu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ar balsu vairākumu lēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks, savā mājaslapā ziņo LIZDA.
LIZDA padomes ārkārtas sēdē piedalījās un savus viedokļus pauda vairāk nekā 90 pārstāvji, tostarp LIZDA padomes locekļi no visiem Latvijas reģioniem, LIZDA tiešās uzskaites arodorganizāciju priekšsēdētāji, LIZDA Jauno izglītības darbinieku padomes un LIZDA Izglītības iestāžu vadītāju padomes locekļi. Atbalstu arodbiedrības centieniem sēdē izrādīja skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, augstskolu pārstāvji, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes līderi (LBTU).