1. oktobra «Zemgales Ziņās» izlasīju, ka kāds sunīša īpašnieks lūdzis palīdzību – 35 latus sava mīluļa operācijai.
1. oktobra «Zemgales Ziņās» izlasīju, ka kāds sunīša īpašnieks lūdzis palīdzību – 35 latus sava mīluļa operācijai. 2. oktobrī jau izteikta pateicība par cilvēku lielo atsaucību un dāsnumu. Sunītis izoperēts. Prieks, ka ir tik labi cilvēki, un sunīša īpašnieks var būt gandarīts.
Bet mans stāsts ir skumjāks. Vasarā ārstējos Jelgavas slimnīcā. Papildus medicīniskajiem pakalpojumiem, kas man izmaksāja 35 latus, pirku dārgas zāles. Esmu pensionāre no 1983. gada. Vairāk nekā 30 gadu esmu nostrādājusi SIA «Jelgavas tirgotājs» (agrākā Jelgavas Patērētāju biedrība). Savā bijušajā darbavietā lūdzu rast iespēju man piešķirt vienreizēju pabalstu slimnīcas izdevumu nomaksai. Saņēmu atbildi – valdes locekļu lēmums ir manu lūgumu noraidīt.
Tad atcerējos latviešu tautas dziesmu: «Vecam putra, kāpostiņi, vecam mūris aizkrāsnē.» Nu nekas, eju ar spieķīti, dusmīga neesmu, bet apbēdināta gan.
