Vērtējot šīs sezonas rezultātus, viscerīgāko sniegumu no Jelgavas jaunajiem airētājiem parādījis kanoists Andrejs Šudeiķis.
Vērtējot šīs sezonas rezultātus, viscerīgāko sniegumu no Jelgavas jaunajiem airētājiem parādījis kanoists Andrejs Šudeiķis. Viņš ir Bērnu jaunatnes sporta skolas trenera Sergeja Bobkova audzēknis. Turklāt Andrejs mācās Murjāņu Sporta ģimnāzijā (tās airētājiem domātajā filiālē Jūrmalā), kas dod papildu treniņu iespējas. Nākamajā gadā puisim ir labi jāpabeidz ģimnāzijas izlaiduma klase un tāpat arī jāstartē pasaules junioru čempionātā Japānā, kas notiks augusta beigās.
Pirmais uzdevums Andrejam nav grūts, jo mācībās viņš ir viens no labākajiem ģimnāzistiem. Par sacensībām Japānā spriest ir grūtāk. Tur daudz ko izšķir arī finansu līdzekļi, kas varētu radīt iespējas pirms sezonas sākuma februārī un martā patrenēties siltākās zemēs, kur ūdeņus neklāj ledus. Arī ceļš uz sacensībām nav lēts. Cerības Andrejam ir labas, jo šā gada pasaules junioru čempionātā Horvātijā Zagrebā viņš divniekā ar jelgavnieku Romānu Ostapovu (gadu vecāks) iekļuva finālā un piecsimt metros izcīnīja devīto, bet tūkstotī – septīto vietu. No pirmās vietas viņus šķīra tikai pāris sekunžu, kas šajā sporta veidā nav daudz – viens laivas korpusa garums. Treneris Sergejs Bobkovs teic, ka rezultāts noteikti varēja būt vēl labāks, ja nelaimīgā kārtā neilgi pirms čempionāta ceļā no sacensībām Limbažos nebūtu salūzis transporta rāmis, ar kuru tika vesta Andreja un Romāna jaunā laiva. Zagrebā vajadzēja startēt ar citu, un to varēja manīt.
Septiņpadsmitgadīgais A.Šudeiķis junioru klasē varēs startēt arī nākamgad.
Pagājušajā sezonā Andrejs lieliski sevi parādīja arī Spānijā rīkotajā pasaules čempionātā maratonā, kas junioriem bija 22, bet vīriem – 36 kilometru garumā (airētājiem maratons nav olimpiskā distance). Treneris Sergejs Bobkovs piebilst: «Ar saviem audzēkņiem nekad agrāk pasaules čempionātā maratonā nebijām startējuši. Taču Andrejam ir tā – jo garāka distance, jo labāk. Kaut arī uz sacensībām iznāca braukt savā vieglajā automašīnā un par personīgajiem līdzekļiem, izcīnītā piektā vieta deva lielu gandarījumu un cerības uz nākamo gadu. Pasaulē maratonisti ir «īpaša tauta», kas olimpiskajos 1000 un 500 metros pat nestartē. Arī laivas maratonā ir atļautas par četriem kilogramiem vieglākas, un distancē vairākas reizes metrus trīssimt tās bija jānes pa krastu. Latvijā nav tik daudz labu airētāju, lai kāds varētu specializēties maratonā. Tā kā nākamgad čempionāts notiks mēnesi pēc sacensībām Japānā, Andrejam vajadzētu pietikt laika, lai labi sagatavotos.»
