Svētdien sirsnīgā un svinīgā gaisotnē Emburgas centrā iesvētīja jaunuzcelto Salgales baznīcu.
Svētdien sirsnīgā un svinīgā gaisotnē Emburgas centrā iesvētīja jaunuzcelto Salgales baznīcu. Pirmo dievkalpojumu tajā vadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Jelgavas iecirkņa prāvests Oskars Laugalis un Salgales draudzes mācītājs Ralfs Kokins.
Jaunuzcelto baznīcu līdz pēdējai iespējai piepildīja gan Sidrabenes, gan Lielupes kreisā krasta – Jaunsvirlaukas pagasta – ļaudis, kā arī viesi no Vircavas un Jelgavas. Visvairāk apsveikumu un ziedu saņēma Salgales draudzes priekšnieks Ilgvars Silgailis – dievnama celtniecības iedvesmotājs, vadītājs un lielā mērā arī finansētājs. Pasākumu kuplināja Emburgas apkaimes mūzikas draugu balsis. Dziedātājus vadīja ērģelniece un Salgales skolas pedagoģe Anda Silgaile.
Jāpiebilst, ka Otrajā pasaules karā drupās sagrautā ap četrsimt gadu vecā Salgales baznīca atrodas nostāk no apdzīvotajām vietām un ceļiem. Tādēļ atmodas laikā atjaunotā Salgales draudze nolēma, ka jaunā baznīcā jābūvē citā vietā, tuvāk cilvēkiem. Tādējādi dievnams tapa blakus Sidrabenes pagasta Padomei, Salgales pamatskolai, klubam, veikalam un topošajai sporta hallei. Celtniecība veicās raiti – kopš baznīcas pamatakmens iesvētīšanas ir pagājuši tikai divi gadi. Protams, vēl roka būs jāpieliek, lai pilnībā pabeigtu ēkas apdari un labiekārtotu apkārtni. Taču gan draudze, gan pagasta vadība, iepriekšējo priekšsēdētāju Gundaru Liepu un tagadējo – Jāni Vīgantu ieskaitot, ir noskaņoti to darīt. Turklāt, kā atzīst mācītājs Ralfs Kokins, Salgales draudzē ir ļoti darbīgi jaunieši, vienīgi puiši varētu būt aktīvāki.
Pēc dievkalpojuma svētdien visi pulcējās atsevišķā telpā pie tējas un kafijas tases. Kā skaidro draudzes priekšnieks Ilgvars Silgailis, arī tā ir salgaliešu tradīcija – pēc dievkalpojuma neizklīst, bet vienam ar otru aprunāties. Lai nav tā, ka baznīcā cilvēki ienāk sveši un sveši arī iziet. Ikdienā dievnamā darbosies bibliotēka, ko uzturēs par draudzes līdzekļiem. Pagasta deputāts Gundars Liepa piebilst: «Kaut arī pagastā ir cilvēki, kas baznīcai aiziet garām, katram, kas to ceļmalā redz, sirds kaut mazliet piepildās ar kaut ko labu. Jaunais dievnams mums ir kā acuraugs.»
