Pēdējā laikā Jelgavā diezgan strauji aug dzīvokļu cenas, taču pieprasījums pēc tiem nav mazinājies. Nekustamā īpašuma speciālisti gan atzīst, ka šāda tendence vērojama katru rudeni.
Pēdējā laikā Jelgavā diezgan strauji aug dzīvokļu cenas, taču pieprasījums pēc tiem nav mazinājies. Nekustamā īpašuma speciālisti gan atzīst, ka šāda tendence vērojama katru rudeni. Vienlaikus tas liecina par nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes kāpumu. Tas savukārt skaidrojams vēl ar to, ka bankās kredītus var saņemt arī cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Aplēses liecina, ka vidēji gadā Jelgavā dzīvokļu cenas palielinās par apmēram 15 procentiem. Daudz būtiskāk tās aug pilsētas centrā.
«Pašlaik vispieprasītākie ir dzīvokļi pilsētas centrā, taču katram īpašumam ir savs pircējs, un tāds atrodas arī nekustamajam īpašumam pilsētas nomalēs,» skaidro nekustamā īpašuma firmas «Jēkabs» vadītājs Aivars Kalniņš. Daudziem cilvēkiem, mainot dzīvokli, ir vēlme palikt dzīvot līdzšinējā rajonā. Līdz ar to princips «pirmo un pēdējo stāvu un RAF masīvu nepiedāvāt» ir zaudējis aktualitāti. Tas ir arī tādēļ, ka Jelgavā dzīvokļu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Pircēju interesē ne vien stāvs, dzīvokļa stāvoklis un cena. Lielāku uzmanību viņš pievērš arī kāpņu telpas tīrībai un koda atslēgai ārdurvīs.
Tā kā cilvēku ienākumi ir auguši, mazinājusies tendence lielāku dzīvokli mainīt pret mazāku. Vairāk tiek meklēti trīs un četru istabu dzīvokļi. Stabils ir pieprasījums pēc divu un trīs istabu dzīvokļiem ar izolētām istabām un ērtu plānojumu, bet šādu mitekļu Jelgavā nepietiek. Apmēram pusi dzīvokļu pērk, izmantojot kredītu.
Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu būtiski ietekmē Rīgas tuvums – šogad palielinājusies rīdzinieku interese par īpašumiem mūsu pilsētā. «Šiem pircējiem nepietiek naudas mājoklim galvaspilsētā, bet Jelgavā par Rīgas vienistabas dzīvokļa cenu var nopirkt vismaz trīsistabu dzīvokli,» skaidro A.Kalniņš.
Visaugstākās cenas ir dzīvokļiem divstāvu mājās pilsētas centrā, kur ir augstie griesti un plašas istabas. Daļai no tiem ir autonomā apkure. Izremontēts trīsistabu dzīvoklis ar autonomo apkuri šādā mājā var maksāt pat 15 tūkstošus latu. Dzīvokļa cenu vairāk ietekmē telpu stāvoklis, dzīvokļa plānojums un platība, nevis rajons, kur tas atrodas. Nedaudz dārgāki ir centra piecstāvu māju dzīvokļi, taču arī labs dzīvoklis Satiksmes ielā vai RAF masīvā nav lēts.
Vienistabas dzīvokļa cena Jelgavā svārstās no diviem līdz četriem tūkstošiem latu. Lētāki vienistabas dzīvokļi ir kopmītņu tipa mājās attālāk no centra, bet dārgāki – Pasta ielas 12 stāvu mājās un centra divstāvu ēkās. Stabils pieprasījums pēc vienistabas un divistabu dzīvokļiem ir rudenī, kad pilsētā ierodas LLU studenti.
Divistabu dzīvokļi maksā no trīs līdz desmit tūkstošiem latu. Pilsētas centrā nav liels divistabu dzīvokļu piedāvājums ar izolētām istabām. Lētāki ir caurstaigājamie pusotras istabas dzīvokļi, kur mazākās istabas platība parasti nesasniedz desmit kvadrātmetru. Trīsistabu dzīvokļi maksā 5000 – 15 000 latu.
A.Kalniņš stāsta, ka pircējiem, kas vēlas par dzīvokli maksāt pa daļām, viņš iesaka pilsētas Domes organizētās izsoles, kur tiek pārdoti parādnieku mājokļi. Par izsolē iegūto mājokli var norēķināties piecos gados.
Ārpus pilsētas par elitāru rajonu uzskatāmi Ozolnieki, kur, pateicoties Rīgas klientiem, dzīvokļu cenas ir pusotru reizi augstākas nekā Jelgavā. Pēdējā laikā palielinājusies interese arī par dzīvokļiem Kalnciemā.
Nekustamais īpašums, līdzīgi kā mākslas vērtības, uzskatāms par drošu naudas ieguldīšanas veidu. Jauna dzīvokļa vai mājas celtniecības izmaksas ir, sākot no 250 latiem par kvadrātmetru. «Dzīvokļu cenas Jelgavā pašlaik ir vidēji 100 latu par kvadrātmetru. Diez vai tās izaugs līdz jaunuzcelta mājokļa cenai, taču 200 latu par kvadrātmetru noteikti sasniegs,» lēš A.Kalniņš.
