Katram jaunam cilvēkam prātā reiz ienāk doma par patstāvīgu dzīvi. Prom no vecākiem, pašam lemt par sevi un, galvenais, kļūt neatkarīgam – tas taču ir katra jaunieša sapnis.
Katram jaunam cilvēkam prātā reiz ienāk doma par patstāvīgu dzīvi. Prom no vecākiem, pašam lemt par sevi un, galvenais, kļūt neatkarīgam – tas taču ir katra jaunieša sapnis. Lielai daļai tāda doma galvā iezogas jau padsmit gados, kad pasaule šķiet bez kompromisiem. Jo dienas, jo šī vēlme kļūst spēcīgāka, līdz tā kļūst par galveno mērķi. Lēmuma pieņemšanas brīdī reti kurš iedomājas par neatkarības cenu un nezina, ko viņam vajadzēs ziedot, pārkāpjot pieaugušā dzīves slieksni…
Jāatceras, ka neatkarība nenozīmē darīt to, kas ienāk prātā, – tā ir brīvība ar pienākumiem.
Lēmumu par neatkarīgas dzīves sākšanu jaunieši pieņem dažādu apstākļu dēļ. Lielākoties uz to pamudina nesaskaņas ģimenē, vēlme dzīvot kopā ar otru pusīti vai studijas prom no mājām. Visbiežāk nopietni patstāvīgo dzīvi sāk studenti…
«Kojas» – pieaugušo dzīves pirmsākumi
Beidzot vidusskolu, katram studēt gribētājam, ja vien viņš nemācās dzimtajā pilsētā, jāapsver nākamā dzīvesvieta. Bieži vien jaunieši cenšas iestāties augstskolā, kas atrodas tālāk no mājām, tāpēc vien, lai sāktu jaunu un patstāvīgu dzīvi.
Kopmītnes var uzskatīt par šīs dzīves pirmsākumiem jeb dzīvi studentu stilā. Tur jaunietis pats sāk noteikt savu dzīvi un iemācās ikdienā sadzīvot ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. «Kojās» iemācās gatavot ēst un skaitīt naudiņu, lai pēdējās nedēļas nav jādzīvo tikai no ceptiem kartupeļiem, kas nu jau kļuvuši par kopmītņu nacionālo ēdienu. «Kojās» iznāk izvēlēties starp vajadzībām un iespējām. To atvieglo tas, ka istabiņā dzīvo vairāki cilvēki, tādējādi var kooperēties un savest no mājām, ko nu kurš var. Beigās izveidojas mājīga istabiņa.
Par kopmītnēm studentam mēnesī jāmaksā noteikta summa – Jelgavā aptuveni seši lati. Tas ir daudz lētāk, nekā īrēt dzīvokli un maksāt ap pussimts latu mēnesī.
Sastrēbt karstu ir tik viegli!
Nesaskaņas ar vecākiem ir vēl viens no ierosinājumiem sākt neatkarīgu dzīvi. Ne viena vien jaunā personība strīda karstākajā brīdī izvēlas dzīvot vienalga kur – kaut vai pagrabā –, lai tikai pierādītu, ka var būt patstāvīga. Un daudzi to arī dara. Sakravā somas un kā Sprīdītis dodas meklēt laimes zemi, nezinot, ar ko sastapsies ceļā. Spītīgākie un neatlaidīgākie pastāv un pierāda savu taisnību. Bet gadās arī, ka pēc aizvainojuma norimšanas mājās jāatgriežas «ar kājstarpī iežmiegtu asti».
Kāds puisis stāstīja, ka sastrīdējies ar vecākiem, uzsitis dūri galdā un teicis, ka kravās somas. «Mans lēmums bija nemainīgs. Tā kā dzīvoju laukos, pirmā doma bija doties uz pilsētu. Man toreiz bija 15 gadu. Tālāk par autoostu netiku, jo nepietika naudas. Taču vēl joprojām spītīgi turējos pretī un negāju mājās, lai tikai neparādītu, ka esmu kļūdījies. Cik ātri gan var apvainoties un sastrebt karstu! Nekad neaizmirsīšu, ar kādām izjūtām devos atpakaļ. Biju pārsalis un sapratu, ka vienīgā vieta, kur mani gaida silts kamīns, ir mājas,» stāsta puisis.
Jāskaita santīmi un pussantīmi
Dzīvojot atsevišķi, ir jārēķinās ar lieliem izdevumiem. Dzīvokļa īre vien maksā vairāk par 40 latiem. Tādēļ bieži vien jaunieši izvēlas īrēt istabiņu pie «vecīšiem» – tā ir lētāk. Bet ar to izdevumi nebeidzas. Mājās nepadomājam, kāpēc mamma vai tēvs sūdzas, ka pietrūkst naudas. Kā tas ir, ka pietrūkst, ja cilvēks mēnesī pelna vairāk nekā pusotru simtu latu? Izrādās, tādas sadzīviskas lietas kā mazgāšanas un uzkopšanas līdzekļi, pārtika un cits, kas mums mājās bija it kā par brīvu, prasa lielu daļu ienākumu.
Arī laika patēriņš patstāvīgajā dzīvē kļūst lielāks. Pašam jāuzkopj māja, jātaisa ēst, jāmācās. Pārnākot mājās, vairs nesagaidīs uz plīts kūpošas gardas vakariņas, bet gan pretī raudzīsies sačervelējies siera gabaliņš un maizes rika.
Izklaides!? Tās kļūst par dārgām un privileģētām gan laika, gan naudas ziņā, jo jaunietim nākamajā rītā agri jāceļas un jādodas uz darbu vai mācībām.
Tādēļ iesaku katram brīvības meklētājam padomāt, pirms spert izlēmīgo soli un uzņemties pieaugušā dzīves nastu. Latīņiem ir tāds teiciens: «Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.» Tikai bieži vien neatceramies, ka ērkšķi ir ļoti asi.
***
Latvijas Studentu apvienības un Hansabankas pētījums liecina, ka studenti visvairāk naudu tērē:
uzturam;
transportam;
mācību līdzekļu iegādei (arī pavairošanai);
apģērbam;
sakariem (telefonu rēķinu nomaksai, pasta izdevumiem u.c.);
maksājumiem par dzīvokli (īrei, elektrībai, komunālajiem pakalpojumiem u.tml.).
Mazāk no studenta maciņa iziet:
izklaidei (diskotēkām, kafejnīcām, bāriem u.c.);
kino, teātrim, koncertiem;
alkoholam.
Pavisam maz atliek:
hobijiem;
cigaretēm;
sporta pasākumiem u.c.
