Izmantojot Lauksaimniecības universitātes doto iespēju, uz Angliju pastrādāt kādā no lauku saimniecībām, kā arī izzināt turienes lauksaimnieku stiprās un vājākās vietas, bija aizbraukusi Zemgales attīstības aģentūras speciāliste Liene Rulle.
Izmantojot Lauksaimniecības universitātes doto iespēju, uz Angliju pastrādāt kādā no lauku saimniecībām, kā arī izzināt turienes lauksaimnieku stiprās un vājākās vietas,
bija aizbraukusi Zemgales attīstības aģentūras speciāliste Liene Rulle. Viņa iepazīstina ar savas darba saimniecības struktūru un ražošanas virzieniem, ko par labu atzīst angļi.
Saimniecība «Old Shilds» ir izveidota 1957. gadā, kad 24 hektāros tika iesākta saimnieciskā darbība. Tagad tai ir 56 ha zemes, kuros tiek audzēti rabarberi (2,5 ha), zemenes (4 ha), avenes (4,5 ha), kazenes (2,5 ha), ērkšķogas (0,5 ha), upenes (21 ha), ziemassvētku eglītes (3 ha) un nelielā daudzumā āboli, bumbieri un ķirši.
Ziemassvētku eglītes
galvenokārt tiek audzētas vietējam tirgum. Tās pārdod dažādiem dārzniecības centriem un mazumtirgotājiem. Eglītes nodrošina ienākumus gada beigās, kad tie ir ļoti nepieciešami. Tomēr eglīšu audzēšana nav sevišķi ienesīga, jo īpaši tad, ja aprēķina laiku, kas tiek patērēts to izaudzēšanai.
Upenes
saimniecība realizē pārstrādes uzņēmumam, kas ogas pārstrādā upeņu dzērienā «Ribena». Līgums ar pārstrādes uzņēmumu tiek noslēgs jau upeņu lauka izveidošanas brīdī, negaidot ogu iegūšanas laiku. Līdz ar to uz trim gadiem tiek noteikta arī ogu iepirkšanas cena. Taču kontraktu ar firmu iegūt ir grūti, jo līgums tiek slēgts par upeņu lauku un nav garantijas, ka, ražai beidzoties (šajā konkrētā laukā), tiks slēgti jauni līgumi ar firmu.
Augļi un dārzeņi
saimniecībā tiek audzēti lielveikaliem, vienīgajiem, kur regulāri var realizēt izaudzēto produkciju. Tiem arī piegādā 95 % no visiem salasītajiem augļiem. Ļoti maza daļa izaudzēto augļu un dārzeņu tiek realizēta vietējiem iedzīvotājiem, veikaliem, restorāniem.
Lielveikals ir arī lielākais lauksaimnieku «iznīcinātājs», kas nosaka iepirkuma cenu, kastītes lielumu un augļu daudzumu, kā arī sortimenta daudzveidību. Lielveikali bieži vien nosaka atšķirīgas prasības vienādiem produktiem, piemēram, kastītes lielums un forma var mainīties pēkšņi. Dārzeņu iepirkumu cena bieži tiek pielīdzināta importēto dārzeņu cenai; piemēram, ja Anglijā audzētajām avenēm ir mazs piedāvājums, bet no Spānijas importētās ir lētākas, tad vietējo aveņu pārdošanas cena lielveikalā būs vienāda ar importēto aveņu cenu. Ogu sezonas laikā Anglijas lielveikalos var nopirkt arī Vācijā, Beļģijā, Spānijā un Amerikā audzētās ogas, kas ir ievērojami lētākas, radot sīvāku konkurenci vietējiem ražojumiem.
Zemenes
ir ļoti pieprasītas, sevišķi no aprīļa līdz jūnijam. Jūnija beigās pieprasījums strauji samazinās. Pieprasījumu pēc šīm ogām iespaido arī laika apstākļi – vēsos, lietainos vasaras vakaros un brīvdienās ogas pērk maz. Zemenes ir viena no ienesīgākajām kultūrām, bet ir svarīgi, lai saimniecībā būtu pietiekami daudz strādnieku, kas ogas savlaicīgi nolasa.
Zemeņu audzēšana prasa lielus finansiālos un darba ieguldījumus, sākot jau ar iedobes izveidošanu stādam, vagas pārklāšanu ar plēvi, ūdens regulācijas sistēmu izveidi, stādīšanu un tuneļu izveidi pret sliktajiem laika apstākļiem. Ražu no viena lauka zemenēm vāc tikai trīs gadus, jo lielveikals nepieņem ogas no vecākiem stādiem.
Viena hektāra zemeņu lauka iekārtošanas izmaksas ir ļoti augstas – ap 7400 latu, neskaitot ūdens un automātiskās barošanas sistēmas izmaksas.
Avenes
tirgū ir daudz mazāk pieprasītas nekā zemenes, bet var prognozēt pieprasījuma palielināšanos tuvākajā nākotnē. Attīstības iespējas pastāv avenēm ar labākām garšas īpašībām, ilgākām saglabāšanas spējām. Avenes audzē gan siltumnīcā, gan uz lauka un tuneļos. No siltumnīcā audzētajām ražu iegūst no maija līdz jūlija sākumam. Uz lauka audzētās ražo vairākus mēnešus – sākot ar jūnija vidu līdz pat septembra beigām. Aveņu ražošanu tāpat ietekmē laika apstākļi.
Bruto ienākumi no avenēm ir labi, taču to audzēšanas un iegūšanas izmaksas ir vēl lielākas nekā zemeņu, sevišķi jau ogu novākšanas izmaksas.
Jaunie aveņu stādi ir ļoti dārgi. Pirmā gada 1000 aveņu stādi maksā apmēram Ls 430, otrā gada – apmēram Ls 250. Aveņu lauka (mietu un virvju) ierīkošanas un menedžmenta izmaksas ir daudz augstākas nekā zemenēm. Tām ir arī daudz vairāk kaitēkļu un slimību.
(Turpmāk vēl.)
