Rudens… Loga rūtīs sitas aukstas lietus lāses, un tik ļoti gribas saritināties mīkstā segā un iedzert siltu tēju – dzērienu ar tik daudzām tradīcijām.
Rudens… Loga rūtīs sitas aukstas lietus lāses, un tik ļoti gribas saritināties mīkstā segā un iedzert siltu tēju – dzērienu ar tik daudzām tradīcijām.
Pie mums cieņā zaļā un melnā tēja
Tējas pirmsākumi meklējami Ķīnā pirms 4700 gadiem. Ir četri šā dzēriena šķirņu pamattipi – melnā, zaļā, sarkanā un dzeltenā. Pie mums visiecienītākā ir melnā un zaļā tēja.
Zaļā tēja ir nefermentēta un agrāk bija izplatīta it visur, bet tagad tā ir populārākā šķirne Ķīnā, Japānā un Taivānā. Novāktās lapiņas uz īsu brīdi ievieto augstā temperatūrā, lai saglabājas dabiskā zaļā lapu krāsa. Šis dzēriens ir rūgtāks nekā melnā tēja. Savu smaržas buķeti tas spēj izpaust, ja virsū uzlej mīkstu ūdeni. Parasti izmanto 60 – 850C karstu ūdeni. To uzvāra un atdzesē līdz vēlamajai temperatūrai.
Melnā tēja ir fermentēta. Tējas lapiņas fermentācijas procesā paliek sarkanīgas, bet pēc žāvēšanas – melnas. Melnā tēja ir iecienīta daudzās valstīs – aizņem gandrīz 98 procentus pasaules tējas tirdzniecības tirgus. Tai ir vislielākā šķirņu daudzveidība, un tā ir apveltīta ar visbagātīgāko garšas un krāsas nianšu gammu.
Gatavai melnajai tējai jābūt melnai ar iesarkanu, zilganu, spīdīgu, oranžīgu nokrāsu atkarībā no audzēšanas un apstrādes īpatnībām. Ja tējas lapiņām ir pelēka, neizteiksmīga krāsa, tas nozīmē, ka tēja ir sliktas kvalitātes.
Tēja – veselības eliksīrs
Jebkurai kvalitatīvai tējai ir pozitīva ietekme uz veselību. Ne velti daudzu tautu kultūrās tā tiek uzskatīta par skaistumkopšanas līdzekli numur viens. Atšķirībā no kafijas ne pārāk stipru tēju var dzert arī vēlu vakaros, nebaidoties no bezmiega.
It īpaši augstu tiek vērtēta zaļā tēja. Tā uzmundrina prātu, nesatraucot nervu sistēmu, stiprina imūnsistēmu, attīra no kaitīgām vielām, kopj ādu. Tajā ir saglabājušies daudzi vērtīgi vitamīni, tādēļ šis dzēriens ir lielisks brīvo radikāļu likvidētājs organismā, jo padara nekaitīgas agresīvās molekulas un pat aizkavē grumbu rašanos.
Tējā ir gandrīz visi vitamīni. Tās sastāvā ir provitamīns A – karotīns, kas nepieciešams redzei –, liela grupa B vitamīnu. Tēja ir bagāta arī ar C vitamīnu – svaigas tējas lapās tā ir četras reizes vairāk nekā citrona vai apelsīna sulā. Apstrādes laikā daļa vitamīnu zūd, tomēr to joprojām ir pietiekami daudz, īpaši zaļajā un dzeltenajā tējā, kur askorbīnskābes ir desmit reižu vairāk nekā melnajā. Tomēr galvenais tējas vitamīns ir P vitamīns (C2), kas kompleksā ar C vitamīnu pastiprina askorbīnskābes efektivitāti, palīdzot tai uzkrāties, kā arī uzsūkties organismā.
Tējas burvība slēpjas pagatavošanā
Daudzi tējas lietotāji maldās, uzskatot, ka uzlējuma krāsu nosaka tējas stiprums. Par stipru tēju uzskata tās uzlējumu tumšā krāsā. Stiprums pirmām kārtām atkarīgs no sausās tējas kvalitātes.
Daudzām tautām ir izstrādājušies nacionālie tējas pagatavošanas veidi. Kaut arī no mūsdienu zinātnes viedokļa ne visi tie uzskatāmi par pareiziem, daudzi ir stingri iesakņojušies un kļuvuši par tradīciju.
Pirms izvēlaties kādu tējas šķirni, pārbaudiet etiķeti, lai pārliecinātos, ka iegādāsieties īstu melno vai zaļo tēju. Daudzu šķirņu sastāvā ir sausie augļi un zāles piemaisījumi, kas saglabā aromātu un citas šā dievišķā dzēriena īpašības. Iegādājieties tikai vissvaigāko tēju! Tā atšķirībā no vīna ar laiku zaudē savu aromātu, «raksturu» un citas iezīmes. Pētījumi rāda, ka svaiga tēja satur lielu antioksidantu daudzumu. Izvēlieties tēju, kas ir importēta tieši no valsts, kur tā audzēta un tikusi iepakota svaiga.
Lai pagatavotu tēju, jāizmanto tikai svaigs auksts krāna ūdens. Pēc uzvārīšanas tas jāielej sasildītā keramiskajā vai porcelāna tējkannā vai krūzītē. Lapu tējai ieteicams izmantot vienu pilnu tējas karoti uz cilvēku un vienu tējkannu.
Samaisiet tēju un uzgaidiet trīs līdz četras minūtes! Ievilkšanās laiku var variēt atkarībā no vēlamās garšas un stipruma: trīs minūtes – ja vēlaties vāju dzērienu, piecas minūtes – ja gribat stipru, tumšu uzlējumu.
Nepieciešamības gadījumā dzērienam varat pievienot cukuru un pienu vai kā alternatīvu – medu. Izrādās, tēja ar pienu ir ļoti barojošs, cilvēka organismā viegli uzņemams dzēriens, kam piemīt gan stimulējošas, gan organismu nostiprinošas īpašības. Var izmantot arī šķipsnu ingvera (nepievienojiet pienu, ja dzerat tēju ar ingveru!).
Visbiežāk tēju lieto ar citronu. Tai mēdz pievienot arī augļus un garšvielas – piparus, kardamonu, piparmētras, ķimenes u.c.
Recepte
Ceilonas pikantā tēja
6 krūzes ūdens
1 tējkarote krustnagliņu
2 ½ ēdamkarotes melnās tējas
¾ tases apelsīnu sulas
2 ēdamkarotes citronu sulas
½ tases cukura
Samaisiet ūdeni, krustnagliņas un kanēli. Uzvāriet uz plīts (neizmantojiet mikroviļņu krāsni!), pieberiet Ceilonas lapu tēju, uzlieciet vāciņu un atstājiet uz piecām minūtēm, pēc tam izkāsiet tēju.
Uzsildiet līdz vārīšanās temperatūrai apelsīnu, citronu sulu un cukuru, samaisiet un pārlejiet uzsildītā tējkannā. Pievienojiet kanēli, citronu vai apelsīnu. Pēc vēlmes garšai var pieliet džina, ruma vai šņabja lāsi. Tēja paredzēta astoņiem cilvēkiem.
