Tas pats pārtikas daudzums, ko mēs Latvijā varētu iegādāties par 100 eiro, citās Eiropas valstīs 2001. gadā bija nopērkams pusotru reizi dārgāk, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» jaunākais pētījums.
Tas pats pārtikas daudzums, ko mēs Latvijā varētu iegādāties par 100 eiro, citās Eiropas valstīs 2001. gadā bija nopērkams pusotru reizi dārgāk, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» jaunākais pētījums.
Pētījumā 550 salīdzināmu produktu cenas nav tikai pierakstītas un saskaitītas. Kā skaidro «Eurostat» pētījuma vadītāja ESTAT cenu salīdzināšanas un pirktspējas paritātes nodaļas vadītāja doktore Silke Stapele, katrā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir atšķirīga un par 100 eiro var nopirkt atšķirīgu daudzumu preču. Pirktspējas paritāte ir valūtas konvertēšanas kurss, kas ekonomiskos rādītājus atspoguļo kopīgā mākslīgā naudas izteiksmē, ko sauc par pirkstpējas paritātes standartiem (PPS). Tie kalpo pirktspējas salīdzināšanai dažādās valstīs. Lai informācija būtu tuvāk patiesībai, «Eurostat» to parasti ņem vērā. Piemēram, konstatēts, ka vienāds maizes klaips Francijā maksā 1,87 eiro, Vācijā – 1,68 eiro, bet Lielbritānijā – 95 pensus.
Iepirkumu grozā parasti tiek ņemtas salīdzināmas preces un to cenas lielveikalos, piemēram, svaigas pārtikas grozā ieskaita 6 olas, 250 g Goudas siera, 2 l piena, 250 g foreles, puskilogramu cūkgaļas karbonādes un laša, 250 g speķa, 1 kg bumbieru, litru vietējā augļu jogurta, 1 kg banānu, puskilogramu kivi.
Pētījumā pieņemta groza vidējā nosacītā cena. Piemēram, Latvijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iepirkumu grozs maksā 100 eiro, bet Dānijā tāds pats daudzums – 194 eiro, kas nozīmē, ka Dānija šai ziņā ir divreiz dārgāka nekā Latvija. Norvēģijā šis grozs izmaksātu 232 eiro, savukārt Slovākijā – 76 eiro, kas nozīmē, ka tā ir vislētākā zeme.
