Jau kopš neatkarības atgūšanas par vienu no Latvijas ārpolitikas galvenajām prioritātēm tika izvirzīta dalība ES.
Jau kopš neatkarības atgūšanas par vienu no Latvijas ārpolitikas galvenajām prioritātēm tika izvirzīta dalība ES. Līdz šim visas valdības konsekventi centušās īstenot šo politiku, kuras ietvaros īstenota ne viena vien valstiski svarīga reforma, kā arī ieguldīti milzīgi līdzekļi. Tomēr pašlaik paplašināšanās process vairs nav atkarīgs tikai no mums pašiem, jo tieši šodien jautājumu «būt» vai «nebūt» Latvijai un pārējām deviņām kandidātvalstīm, kuras plāno pievienoties ES jau 2004. gadā, izlems 3,9 miljoni Īrijas pilsoņu, kas referendumā balsos «par» vai «pret» Nicas līguma ratifikāciju. Tieši šis līgums būtiski groza līgumu «Par Eiropas kopienas dibināšanu» un līgumu «Par Eiropas Savienību», tādējādi paredzot jau tuvākajā laikā uzņemt ES 10 jaunas dalībvalstis (to skaitā arī Latviju).
Īrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas līdz šim nav ratificējusi Nicas līgumu, jo atbilstoši šīs valsts konstitūcijai šāda līguma ratifikācijai nepieciešama tautas nobalsošana. Jāatgādina, ka šī būs jau otrā reize, kad Īrijas pilsoņi referendumā izteiks savu viedokli par ES paplašināšanos, jo 2001. gada jūnijā 53,87% īru teica «nē» Nicas līgumam, kaut arī socioloģiskās aptaujas prognozēja pozitīvu iznākumu. Arī šogad sociologi sliecas prognozēt, ka vairums balsos «par», jo pēdējo trīs nedēļu laikā līguma atbalstītāju skaits palielinājies no 29 līdz 44%, bet tā pretinieku īpatsvars – tikai par 3% (no 19 līdz 22%), savukārt neizlēmušo skaits samazinājies no 44 līdz 27%. Šīs prognozes gan absolūti vēl neko nenozīmē, jo ne jau velti virkne ES amatpersonu ir nobažījušās par refererenduma iznākumu. ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens norādījis, ka tad, ja īri atkārtoti noraidīs Nicas līgumu ES paplašināšanās procesā, var iestāties «liela krīze», jo negatīva balsojuma gadījumā nebūs iespējams veikt institucionālās reformas, kuras nepieciešamas desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Arī Eiropas Komisija un visas 15 dalībvalstis paziņojušas, ka nav izstrādāts oficiāls rīcības plāns, ja īri noraida Nicas līgumu. ES birokrāti gan jau ir pasteigušies piedāvāt divus rīcības modeļus šim gadījumam, no kuriem pirmais paredz svarīgākos Nicas līguma nosacījumus par jaunu dalībvalstu ietekmi ES institūcijās atrunāt attiecīgo valstu uzņemšanas līgumos. Būtiskākie nosacījumi šajā gadījumā ir balsu skaits Ministru padomē, deputātu skaits Eiropas parlamentā un Eiropas Komisijas komisāru amatu sadale. Otrā iespēja paredz izstrādāt jaunu līgumu, kas gan aizkavēs ES paplašināšanos līdz 2007. gadam. Tomēr kā par vienu, tā par otru no šīm iespējām runāt ir pāragri, pirms nav zināmi referenduma rezultāti. Turklāt jebkurā gadījumā ES paplašināšanās process negatīva balsojuma dēļ tiks aizkavēts. Šāda scenārija gadījumā atbildību par bezdarbību visdrīzāk vajadzēs uzņemties ES prezidējošajai valstij Dānijai, Eiropas Komisijai un, protams, arī Īrijas valdībai.
Lielākā daļa aptauju un politikas apskatnieku gan norāda, ka visdrīzāk īri atbalstīs Nicas līgumu, taču drošas pārliecības nav, jo lielā mērā šis referendums ir nevis balsojums par Nicas līgumu, bet gan par atbalstu Īrijas valdības vadītājam Bertijam Āhernam un viņa partijai, kas saistīta ar korupcijas skandālu. Arī laikraksts «Irish Times» norāda, ka ir tikai viens labs iemesls, kādēļ balsot pret Nicas līgumu, proti, tas būs «pelnīts spēriens zem jostasvietas neciešamajai valdībai». No tā atliek secināt, ka vismaz daļa īru balsos pret tikai tādēļ, lai izteiktu protestu valdības politikai. Īrijas plašsaziņas līdzekļos izvērsta visai plaša diskusija par Nicas līgumu, arī argumentācija «par» vai «pret» ir visai dažāda, sākot ar aicinājumiem uzņemties morālu atbildību par Eiropas nākotni un beidzot ar norādēm, ka Nicas līgums būs šķērslis demokrātijai ES. Jāatzīmē arī tas, ka Nicas līguma opozicionāri jau sākuši runāt par «nopirktu referendumu», jo Īrijas valdība līguma atbalstīšanas kampaņai jau iztērējusi 1,68 miljonus eiro, kamēr līguma pretinieki savai kampaņai atļāvušies izlietot vien 170 tūkstošus eiro.
Tagad atliek tikai gaidīt referenduma rezultātus un cerēt, ka Īrijas pilsoņi tik svarīgā brīdī atturēsies no protesta balsojuma un teiks «jā» Nicas līgumam. Līdz ar to tiks pārvarēts priekšpēdējais šķērslis Latvijas ceļā uz ES, jo viss pārējais jau būs atkarīgs tikai no mūsu jaunās valdības spējām sekmīgi noslēgt pirmsiestāšanās sarunas, lai katrs no mums jau nākamgad varētu doties pie vēlēšanu urnām un izteikt savu atbalstu vai noraidījumu ES.
