Saskaņā ar LR likumdošanu ir novērtēta bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas ietekme uz vidi, saņemts oficiāls Olaines pašvaldības akcepts objekta būvniecībai, izstrādāts un apstiprināts celtniecības projekts un uzsākta tā realizēšana.
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu ir novērtēta bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas (BASI) ietekme uz vidi, saņemts oficiāls Olaines pašvaldības akcepts objekta būvniecībai, izstrādāts un apstiprināts celtniecības projekts un uzsākta tā realizēšana. Tomēr sabiedrībā un arī daļā speciālistu joprojām nav īstas skaidrības par projekta nepieciešamību, atbilstību Olaines pilsētas vides stāvoklim un tā uzlabošanas nosacījumiem.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija kā neatkarīga profesionāla organizācija uzņēmās veikt uzstādāmās BASI tehnisko iespēju un atbilstības Latvijas Republikas un Eiropas Savienības prasībām ekspertīzi, kā arī novērtēt dedzināšanas iekārtas iespējamo darbību Olaines pilsētā un tās radīto papildu slodzi uz apkārtējo vidi. Ekspertu grupā tika iesaistīti Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti un vadošo ekoloģisko firmu pārstāvji.
Termiskā oksidēšana jeb sadedzināšana kā organisko bīstamo atkritumu pārstrādes visplašāk izmantotā tehnoloģija ir attīstījusies, vienlaikus pilnveidojot gan iekārtu tehniskos parametrus, gan likumdošanas prasības to izmantošanai. Iespēja izveidot sadedzināšanas sistēmas ar augstu atkritumu bīstamības samazināšanas un izmešu attīrīšanas pakāpi, kā arī izmantot dedzināšanas siltumu kā enerģijas avotu ir būtiski mainījusi speciālistu attieksmi pret BASI. Sadedzināšana ar atkritumu iznīcināšanas metodes «caurules gala» («end of pipe») risinājumu ir pilnveidota par kvalitatīvu atkritumu pārstrādes metodi, kas samazina atkritumu daudzumu un bīstamību.
Savukārt sabiedrības izpratnes veidošanā jautājumi par bīstamajiem atkritumiem un to bīstamības samazināšanu pārstrādes ceļā joprojām ir neatrisināta problēma, kas aktivizējas līdz ar mēģinājumiem tehniskiem paņēmieniem rast risinājumu atkritumu apsaimniekošanas tālākai attīstībai. Atkritumu saimniecības asociācijas veiktā ekspertīze būtībā attiecas uz Olaines iedzīvotāju izpratnes veidošanu un viņu jautājumiem par BASI uzstādīšanu, kā arī sabiedrības informēšanas un sabiedriskās apspriešanas procesu un tam sekojošajām iedzīvotāju aktivitātēm.
Šāda objekta izvietojums pilsētas teritorijā netiek tieši ierobežots ar likumdošanas aktiem, bet uz to kā uz paaugstināta riska objektu attiecas Aizsargjoslu likuma un tā grozījumu prasības. 100 m zona, kas ir noteikta kā šāda veida objektu drošības aizsargjosla, var ietekmēt pilsētas rūpnieciskās zonas un tajā izvietoto objektu darbību, bet tā tieši neskar Olaines iedzīvotāju sociālo un dzīves vidi.
Kaut arī Olaine pēdējo gadu Statistikas datu apkopojumā neizceļas ar lielāko medicīnas iestādēs apkalpoto pacientu skaitu Rīgas rajonā vai izteikti negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, tā tomēr pieder pilsētām ar augstu gaisa un grunts piesārņojuma līmeni. Visbīstamākā situācija Olainei pašlaik veidojas, ilgstoši uzkrājot lielus daudzumus bīstamo šķidro atkritumu tam nepiemērotās tilpnēs, kas jau tagad rada pastiprinātu noplūdi apkārtējā vidē. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes dati par bīstamo atkritumu daudzumu, tā ikgadējo palielinājumu un atkritumu sastāvu Olaines rūpnīcās liecina, ka Olaines bīstamo atkritumu uzkrājums, ko pamatā veido šķidrie atkritumi, pārsniedz 3100 tonnu. Katru gadu tas palielinās vēl aptuveni par 30 līdz 50 tonnām. Kā iespējamās šo bīstamo atkritumu pārstrādes metodes izmantojamas sadedzināšana vai reģenerācija. Ņemot vērā, ka vairāku bīstamo atkritumu kā ķīmiskiem savienojumu neitralizēšanas metodes ir selektīvas un prasa jau sākotnēju vielu atdalīšanu, to sajaukumi, kas veidojušies, ilgstoši uzkrājot bīstamos atkritumus vaļējos dīķos, praktiski ir pārstrādājami, tikai izmantojot termiskās sadalīšanas metodes.
Šādu iespēju sniedz dāņu firmas a/s «Chemcontrol» izstrādātā un konkursā par atbilstošāko piedāvājumu atzītā pārvietojamā divkameru bīstamo atkritumu sadedzināšanas krāsns. Saskaņā ar krāsns dokumentāciju tās darbības jauda cietiem atkritumiem, pastāvot maksimālai vidējai atkritumu siltumspējai 24 MJ/kg, ir 300 kg/h, bet atbilstoši šķidrajiem atkritumiem ar lielāku siltumspēju – 100 l/h. Tā kā plānotais dedzināšanas laiks krāsnij ir 7000 stundu gadā, var aprēķināt, ka sadedzināmais atkritumu daudzums gadā ir 2100 tonnu cieto atkritumu vai 700 tonnu šķidro atkritumu. Šādas darbības jaudas krāsnij, lai sadedzinātu tikai Olaines uzkrātos šķidros ķīmiskos atkritumus un ikgadēji vēl saražotos bīstamos atkritumus, būs nepieciešami tuvākie četri pieci gadi.
Bīstamo atkritumu sadedzināšanai šajā gadījumā tiek izmantots pasaules praksē plaši aprobēts tehnoloģiskais risinājums ar atkritumu piegādi uz savstarpēji saistītu divkameru sadedzināšanas sistēmu, kuras pirmajā kamerā atkritumu masa tiek izžāvēta, pēc tam sakarsēta līdz pašaizdegšanās temperatūrai un sadedzināta, kā skābekļa avotu izmantojot gaisu. Sadegšanas procesu gāzes tiek pārdedzinātas otrajā kamerā, kuras papildu deglis un telpiskie izmēri nodrošina pilnīgu sadegšanas produktu sadalīšanos un oksidēšanos. Emisijas gāzu attīrīšanai izmantotā filtru sistēma sastāv no sausā filtra ar aktīvās ogles piegādes sistēmu un diviem mitrajiem filtriem skābo gāzu attīrīšanai. Krāsns konstrukcija un aprīkojums atbilst ES direktīvu un Latvijas likumdošanas prasībām bīstamo atkritumu sadedzināšanas sistēmām un to ekspluatācijai. Saskaņā ar piedāvājumu izveidojamā bīstamo atkritumu sadedzināšanas sistēma nodrošinās izmešu (gāzu un notekūdeņu) attīrīšanu atbilstoši ES un LR likumdošanas aktos pieļautajām emisiju bīstamo komponenšu koncentrācijām. Jāpiebilst, ka notekūdeņi no dedzināšanas kompleksa attīrīšanas iekārtas, kas veic to priekšattīrīšanu, nenonāks vidē vai saskarē ar apkārtējiem iedzīvotājiem, bet tiks aizvadīti uz a/s «Olainfarm» attīrīšanas iekārtām tālākai bioloģiskai apstrādei, kas attīra arī pilsētas komunālos notekūdeņus. Tajās organisko vielu, tai skaitā dioksīna un furāna, komponentes tiks bioloģiski noārdītas, bet smago metālu atlikums tiks uztverts attīrīšanas iekārtu dūņās.
Kā rāda aprēķini, kas pamatojas uz Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2001. gada datiem, kopējais gaisa piesārņojums pilsētas rūpnieciskajā teritorijā, kur tas, uzsākot atkritumu sadedzināšanu, tiks ietekmēts visvairāk, būtiski nemainīsies. Salīdzinoši nelielais krāsns darbības apjoms un kvalitatīvā filtru sistēma nodrošina, ka kopējais bīstamo izmešu apjoma palielinājums gadā nepārsniegs 0,86 % (masas vienībās) no jau esošā daudzuma. Tas pamatā veidosies no paaugstinātas NOx koncentrācijas. Ir paredzams, ka galvenā sēra dioksīda avota Olaines kurtuves pāreja no šķidrā kurināmā uz gāzi nodrošinās būtisku SO2, CO un cieto disperso daļiņu koncentrācijas samazināšanos un veselībai bīstamo komponenšu koncentrācija gaisā nepārsniegs atsevišķas stundas apakšējā novērtēšanas sliekšņa līmeni.
Veicot orientējošus aprēķinus par iespējamo enerģijas atguvi, tās kopējais apjoms veido 5 600 MWh gadā. Ņemot vērā to, ka siltumenerģijas ražošanas tarifs 2001./2002. gadā bija ap 15 Ls/MWh, izvietojot saskaņā ar projektu sadedzināšanas iekārtu tuvu Olaines pilsētas termocentrālei, pilsētas siltuma patērētāji iegūs papildu siltumu 78 000 latu vērtībā gadā.
Pētījumi par uzstādāmās krāsns emisijām un to ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem un vidi dod iespēju secināt, ka:
1) Olainē izvietojamās bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas atkritumu sadedzināšanas un izmešu attīrīšanas sistēma pēc to dokumentāli sniegtā tehniskā risinājuma un uzrādītajām emitētajām piesārņojošo vielu koncentrācijām atbilst ES un LR pašreizējās likumdošanas aktos noteiktajām prasībām un šādas iekārtas uzstādīšana izvēlētajā teritorijā nav pretrunā ar pašreizējo normatīvo aktu prasībām;
2) iekārtas jauda ir salīdzinoši maza un tās ietekme uz apkārtējo vidi un cilvēkiem sagaidāma minimāla ar nosacījumu, ka tās izgatavošanas un ekspluatācijas laikā tiek ievēroti visi tehniskie un tehnoloģiskie normatīvi un to prasības. Šo prasību ievērošana garantē, lai krāsns darbība neradītu neparedzētas sekas Olaines videi un iedzīvotāju veselībai;
3) bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta izmantojama sākotnēji pamatā Olaines ķīmiskās rūpniecības radīto bīstamo atkritumu pārstrādei, novadot tās radīto enerģiju pilsētas siltuma apgādes tīklā;
4) dzīvojamajā zonā neviena no piesārņojošām vielām apkārtējās vides gaisā, ņemot vērā Valsts hidrometroloģiskās pārvaldes ieteiktās fona koncentrācijas, nepārsniedz limitus, kādi noteikti īslaicīgām un ilglaicīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.
