Sabiedrisko pakalpojumu regulators – kas tas īsti ir? To vaicā daudzi jelgavnieki, dzirdējuši šo nosaukumu televīzijā un radio, lasījuši presē.
Sabiedrisko pakalpojumu regulators – kas tas īsti ir? To vaicā daudzi jelgavnieki, dzirdējuši šo nosaukumu televīzijā un radio, lasījuši presē. Tādu izveidojusi arī Jelgavas Dome šīs vasaras sākumā, bet pilsētas pašvaldības nesenajā sēdē deputāti lēma par Jelgavas sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārveidi par reģionālo regulatoru. Atbildēt uz jelgavnieku jautājumu lūdzām Zemgales reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājai Valentīnai Dunajevai.
Darbību reglamentē likums
2000. gada novembra sākumā Saeima apstiprināja likumu «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem». Tā mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi vai cenas atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības šo pakalpojumu sniegšanā. Šis likums nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību un regulēšanas sistēmas izveides un darbības pamatprincipus. Tas arī nodala darbības jomas, kurās nosaka valsts un pašvaldību atbildības sfēras ar regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Nozares, kuru darbību regulē valsts
Valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde, kas uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiktu ievēroti attiecīgie likumi, kā arī valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie dokumenti. Darbu vada Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tās sastāvu ir apstiprinājusi Saeima, un pašreiz to vada Ina Šteinbuka. Komisijas institūcija, kas komisijas vārdā pieņem lēmumus, izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, ir padome. Likumā noteikts, ka komisijas priekšsēdētāju un četrus padomes locekļus uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Valsts regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares ir enerģētika, izņemot siltumapgādi, kurā ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, telekomunikācijas, pasta pakalpojumi, arī dzelzceļa transports, ieskaitot pasažieru pārvadājumus. Kā zināms, līdz šim šādas institūcijas nebija un ar energoapgādes, tai skaitā arī siltumapgādes, regulēšanu nodarbojās Energoapgādes regulēšanas padome. Tā apstiprināja tarifu aprēķinu metodiku un enerģijas tarifus, kā arī izsniedza licences energoapgādes uzņēmumiem.
Pašvaldību regulējamās nozares
Pašvaldību darbu un atbildību nosaka likums «Par pašvaldībām», kā arī jau minētais likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Tajos noteikts, ka katra pašvaldība, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem –, savā administratīvajā teritorijā regulē arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā uzņēmējdarbību sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, ūdensapgādē un kanalizācijā, kā arī siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija. Vēl regulējama nozare pašvaldībās ir pasažieru regulārie autopārvadājumi, kas tiek dotēti no valsts vai pašvaldību budžeta. Šajā gadījumā pašvaldību regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku un maksimālo robežtarifu maksai par pasažieru pārvadājumiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi
Sabiedriskos pakalpojumus pašvaldībās regulē saskaņā ar likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde. Tā darbojas neatkarīgi un patstāvīgi. Saskaņā ar likumu šādi regulatori bija jāizveido katrā pašvaldībā, lai apstiprinātu tarifus siltuma un ūdens apgādes uzņēmumiem, kā arī izskatītu patērētāju sūdzības.
Kas ir pašvaldības? Tā ir mūsu pašu izraudzīta un ievēlēta vietējā vara, kas izdod saistošos noteikumus, pieņem darbā struktūrvienību vadītājus, apstiprina savu uzņēmumu aprēķinātos siltumenerģijas tarifus un izskata iedzīvotāju pretenzijas par šo uzņēmumu darbību. Vārdu sakot, savā teritorijā veido, regulē un attīsta to vidi, kurā dzīvojam. Taču kā labā un interesēs viņi to dara? Savu – pašvaldības uzņēmumu – vai enerģijas patērētāju labā, kā tam būtu jābūt pēc likuma?
Šādos šaubu gadījumos sabiedrisko pakalpojumu regulators var izskatīt iedzīvotāju pretenzijas gan par tarifiem, gan par pakalpojumu kvalitāti.
Iestādes priekšsēdētājs un locekļi tiek iecelti uz četriem gadiem, tāpēc pretendentu izvēlei tiek izsludināts konkurss. Jāpiebilst, ka pašvaldības regulatora priekšsēdētājs un locekļi savā pilnvaru termiņā nav atceļami. To var izdarīt tikai atsevišķos likumā minētos gadījumos – ja ir saņemts iesniegums par atkāpšanos no amata, ja priekšsēdētājs vai loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj vai arī nedrīkst pildīt šā amata pienākumus.
Veido kopējus regulatorus
Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu regulatoru, kas darbojas uz šo pašvaldību apstiprināta nolikuma pamata. Ir arī paredzēts, ka pašvaldība ar savu lēmumu nosaka regulatora sastāvu un izpildinstitūcijas struktūru. Līdz šim pilsētas regulators sastāvēja no trim cilvēkiem – vadītājas un diviem locekļiem. Saskaņā ar nesenajiem grozījumiem pilsētas pašvaldības regulatora nolikumā locekļu skaits palielināts līdz trim.
Zemgales reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators ir sācis pildīt savas funkcijas. Tā budžets veidojas no to uzņēmumu iemaksām, kuru darbība tiek regulēta. Tāpēc iestāde ir ieinteresēta pakalpojumu kvalitātē un lai maksa par tiem atbilst prasītajam.
Patērētājiem savas tiesības jāaizstāv pašiem
Ietekmēt regulatora darbību patērētāju interesēs var visai nosacīti. Regulatora sēdēs patērētājus tiesīgs pārstāvēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieks, tiesa gan – tikai ar padomdevēja tiesībām.
Likumā paredzēts, ka patērētājiem savas tiesības būs jāaizstāv pašiem, organizējoties sabiedriskās organizācijās, patērētāju tiesību aizsardzības grupās, klubos, centros, kā to paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Kā rāda Eiropas un ASV pieredze, nevalstiskajām organizācijām var būt liels spēks un ietekme uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.
