Dzīve rāda, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par civilizētām atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanas tehnoloģijām.
Dzīve rāda, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti par civilizētām atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanas tehnoloģijām. Tām parādoties Latvijā, notiek plaši sabiedrības daļas protesti, būtībā neiedziļinoties, pret ko parakstāmies vai balsojam. Iekārta ar jaudu 300 kilogrami stundā iedzīvotāju biedēšanai presē bieži tiek saukta par rūpnīcu, bet patiesībā, pēc Eiropas kritērijiem, par rūpnīcām sauc sistēmas ar jaudu virs 50 tonnām stundā, kas ir 166 reizes lielāka. No daudzām publikācijām var saprast, ka no bīstamo atkritumu dedzināšanas iekārtas ikdienā velsies ārā neattīrīti, indīgi un melni dūmi… Vai tāpēc būtu vērts izgatavot iekārtas un cerēt, ka tās kāds izmantos?
Kāpēc cilvēkus neuztrauc neatbilstoša atkritumu sadedzināšana ugunskurā, plītī, krāsnī vai pat konteinerā, kas patiesi ir kaitīga, tikai to uzreiz nevar redzēt? Laikam vieglāk ir nepiepūlēt sevi, nedomāt kā saimniekam un dzīvot, kā pagadās.
Es balsoju par drošu tehnoloģiju ienākšanu Latvijā, kas ļauj ar minimālu kaitējumu iedzīvotājiem savākt, padarīt nebīstamus tos atkritumus, kas var radīt vai jau pašlaik rada patiesi lielu kaitējumu un bīstamību iedzīvotājiem un dabai. Esmu par gudriem un atbildīgiem speciālistiem, kas saprot patieso bīstamību, spēj kliedēt iedzīvotājos neziņu un ar savu apzinātu rīcību garantēt, ka speciālistu un tehnikas «sadarbībā» būs nepiesārņots gaiss un ūdeņi.
