Privātmāju un daudzu dzīvokļu īpašnieki savas dzīvojamās platības apsilda ar elektrību, gāzi, malku, briketēm.
Privātmāju un daudzu dzīvokļu īpašnieki savas dzīvojamās platības apsilda ar elektrību, gāzi, malku, briketēm. Apkurei tiek izmantotas gan speciālas iekārtas, gan plītis, krāsnis un kamīni, gan eļļas radiatori. Centrālajās apkures sistēmās lieto arī ogles un kūdras briketes.
Daudzi cilvēki, lai apsildītu savus mājokļus, izvēlas gāzi vai šķidro kurināmo, jo tad apkures sistēmas neprasa lielu tīrīšanu. Apkurei ar šķidro kurināmo ir arī trūkums – mājā nereti jūtama nepatīkama smaka. Izmantojot šķidro kurināmo, dabā ievērojami palielinās oglekļa dioksīda koncentrācija, kas nav novērojama, ja ēku apsilda ar malku vai skaidu briketēm. Ja izmantojam elektriskās ierīces, telpas var kļūt pārāk sausas (to var novērst, noliekot traukus ar ūdeni). Populārākais kurināšanas veids tomēr vēl joprojām ir malka, bet alternatīva skaldītai malkai ir skaidu briketes.
Kam dot priekšroku?
Kurinot, piemēram, malku, tajā saistītā enerģija pārvēršas siltumā. Viens kubikmetrs šķidrā kurināmā vai gāzes sadegot atdod aptuveni desmit reižu vairāk siltuma nekā malka. Ļoti labs kurināmais ir koksnes granulas. Kādu kurināmo izvēlēties saimniekam, tas būs atkarīgs no apkures veida un paša rocības.
Tradicionālā kurināšana – ar malku
Kaut gan ir daudz siltuma ieguves jauninājumu, visplašāk izmantotais un ekoloģiski tīrākais materiāls visos laikos bijusi malka, bet, kā katrai lietai, arī malkas izmatošanai apkurē ir savi plusi un mīnusi. Tā aizņem daudz vietas, bieži jātīra kurtuve, lieli ir sagatavošanas un transportēšanas darbi. Tomēr malkas apkures sistēmas ir drošākas. Piemēram, tās neietekmē elektroenerģijas piegādes pārtraukumi.
Vienai privātmājai malkas patēriņš gadā ir apmēram 20 – 40 kubikmetru. Der zināt, ka malkai, kuras mitrums ir ap 50 procentu, ir par 15 procentiem lielāks apjoms nekā sausai malkai. Labai bērza malkai siltumspēja (atdotā siltumenerģija) ir lielāka nekā skujkoku malkai. Dzīvs koks satur apmēram 60, ārā žāvēta malka – apmēram 30, bet telpā žāvēta – 15 procentu mitruma. Lai malku izmantotu lietderīgi, tai jāsatur mazāk par 30 procentiem mitruma.
Brikešu priekšrocības
Briketes ražo, saspiežot sausus kokmateriālu pārstrādes atkritumus. Līdz ar to siltumatdeve, rēķinot uz vienu kubikmetru, skaidu briketēm ir ievērojami lielāka. Tās gan būs dārgākas par malku, bet izmantošanas ziņā daudz ērtākas. Arī uzglabājot aizņems mazāku vietu, pēc sadegšanas briketēm ir mazāk pelnu nekā malkai.
Gaisu sildīt ir dārgi
Tā kā kurināmais maksā dārgi, vēdinot telpas, jāievēro, ka gaiss telpās apmainās piecās līdz desmit minūtēs. Ja vēdina ilgāk, svaiga gaisa apjoms nepalielinās, bet sāk atdzist sienas un mēbeles.
Īpaši izdevīgas apkurei ir podiņu krāsnis, bet vēl lielākas siltuma uzkrāšanas spējas ir akmens krāsnīm. Tā kā tās ir smagas, tad jāmūrē uz betona pamata. Ar laiku podiņu krāsnis kļūst neblīvas un tajās veidojas spraugas, tāpēc tās laiku pa laikam jāpārmūrē. Lai krāsnis kurinot, siltums vienmērīgi izdalītos visās telpās, var izmantot ventilatoru.
Centrālās apkures problēmas
Mājās ar centrālo apkuri parastais siltuma nepietiekamības iemesls ziemā ir tas, ka netiek atgaisoti radiatori, līdz ar to tie it kā «iesprūst». Pēc atgaisošanas radiatori piepildās ar ūdeni automātiski.
Cik maksā cietais kurināmais?
Briketes – no 0,70 (20 kilogramu iepakojumā) līdz 2,35 (25 kilogramu) latiem vai 35 līdz 48 latus par tonnu, malka – no 4 – 5 līdz 10 latiem par kubikmetru, bet ogles Jelgavā nopērkamas par 36 – 40 latiem tonnā.
Jāievēro
Lai nerastos problēmas ar apkures sistēmu un dūmeņu tīrīšanu un netiktu piesārņota apkārtējā vide, aizliegts kurināt plastmasas, gumijas un citus ķīmiskus izstrādājumus!
