Ir pamanāms, ka pilsētas veikali ziemas gaidās kļūst sakoptāki, vairāk tiek gādāts par pircēju ērtībām.
Ir pamanāms, ka pilsētas veikali ziemas gaidās kļūst sakoptāki, vairāk tiek gādāts par pircēju ērtībām. Veikalā «Beta» Raiņa ielā Herta iegriežas itin bieži, un pārmaiņas ir pamanāmas. Ilgu laiku nevarēja atvērt veikala durvis, pirms nebija kārtīgi sasprindzināti muskuļi. Bet šodien Herta pārcentās. Viņa iepūta vaigos, rāva un … pati sev ar durvīm iesita pa pieri. Jā, ieradumam liels spēks. Veikalā preces sarindotas plauktos, daļa uz grīdas – vietas tā pamaz. Reizēm kādam gadās ar drēbju stūri sulas paciņas vai ko citu noraust uz grīdas, jo paspraukties garām citam pircējam šaurajās ejās nav viegli. Jūtams telpu deficīts.
Arī «T – Marketā» Katoļu ielā izmaiņas Hertas acīm bija pamanāmas. Viņa bija neticami pārsteigta, ka rieksti un citi našķi beidzot nebija jāber pircējam pašam maisiņā. Tie tagad, glīti maisiņos sabērti, gaidīja, ka tos paņems kārtējais pircējs. Kultūras līmenis aug, Herta priecājas. Nu vairs tikai augļi pašam jāieliek maisiņā. Bet, tālāk paejot, viņa atkal noskuma: makaronu, majonēzes un piena pakas gulēja «apgrauztās» papīra kastēs.
Lai uzlabotu omu, Herta devās uz zivju veikalu «Nemo» Katoļu ielā, kur vienmēr var nopirkt svaigas, kūpinātas un citādi pārstrādātas un apstrādātas zivis. Jā, un nebija vīlusies. Siekalas saskrēja mutē, un viņa nespēja atteikties no tādiem gardumiem. Lielā izvēle šajā veikalā gardēdei Hertai sagādā problēmu, jo apetīti rosinošas zivis kā nolakotas gulēja skaistās rindās, pat mazās, zeltaini kūpinātās reņģītes, – kaut visas tūlīt bāz mutē!
Nopirkt kādu svaigu cūkas vai liellopa gaļas gabalu par saprātīgu cenu Jelgavas centrā gan ir problēma. Gandrīz visur ir maltā gaļa un vistu stilbiņi, kūpinājumi un desas, bet, lai iegādātos svaigus kauliņus zupai vai cūku kājiņas galertam, Hertai bija jāmēro liels ceļa gabals. Tos izdevās atrast Jelgavas tirgū, taču aitas gaļu viņa nemanīja arī tur.
Ieejot veikalā «Pie zemnieka» Pasta ielā, Herta secināja, ka lopi šogad labi auguši, jo desu tur netrūka, bet dārzeņu gan! Tie kā tādi vientuļnieki pa vienam gulēja katrs savā kastītē uz letes…
Pēc lielās iepirkšanās Herta, brienot pa dubļainajām ielām, secināja, ka padomju laiku tradīcijas grūti izskaust. Visu vasaru, kad bija jauks laiks un lietus nebija gandrīz ne piles, Jelgavas ielas it kā atdusējās. Bet nu, kad pie durvīm ir ziema, rūcošas un dūcošas mašīnas, rosīgi strādnieki lauž, plēš, remontē, maina un labo. Un tie nebūt nav tikai ielu remonti. Laikam vasarā bijis laika deficīts…
