Nedēļa pagājusi darbos, rūpēs un priekos – kā jau dzīvē.
Nedēļa pagājusi darbos, rūpēs un priekos – kā jau dzīvē.
Pirmdiena man ir garā – dežūras diena kā visiem priekšniekiem. No rīta pārlūkoju grupiņas un pārbaudīju, vai visi ir vietās, vai kāds nav saslimis, kā jūtas bērni un audzinātājas. Bet vēlāk tikos ar bērnu vecākiem.
Otrdiena man sākās ar rīta pārbaudi, taču, tā kā liela daļa audzinātāju, arī es, mācās, tad šī ir mana mācību diena. Pabeigts Liepājas Pedagoģiskais institūts, un esmu sākumskolas skolotāja, bet tagad turpinu mācīties Daugavpils Universitātes Jelgavas mācību centrā. Būšu arī pirmsskolas skolotāja.
Trešdiena man bija interesanta, jo tikos ar vecākiem. Viņu bērni tajā laikā sniedza priekšnesumu «Par pienu». Mazie bija izbraukuši ekskursijā uz laukiem, kur izzināja pasauli un apkārtni. Domāju, tas bija nozīmīgi, ka viņi varēja redzēt, kā kopj lopiņus, kā slauc gotiņu. Nu redzēto viņi stāstīja un rādīja saviem vecākiem. Priekšnesumi izdevās, un bērni bija apmierināti.
Ceturtdien tikos ar bērnudārza vecākās grupiņas bērnu vecākiem, kas gatavojas nākamajā rudenī savas atvasītes sūtīt skolā. Vecākiem bija iespēja iejusties savu bērnu lomā un piedalīties nodarbībās, kādās parasti strādā bērni. Vecāki, tāpat kā mazie, noņēmās ar papīra leļļu «apģērbšanu», sadaloties tematiskos centros. Katrai grupiņai bija savs uzdevums, kas lika ne tikai domāt, bet arī praktiski darboties.
Kamēr vecāki grieza, līmēja un pušķoja lelles, bērni gatavoja cienastu. Paši grieza, maisīja un lika trauciņos salātus, ar kuriem pēc tam cienāja «nogurušos» vecākus.
Piektdien līdztekus visiem ikdienas darbiem bija uztraukums par kolēģi, kas atrodas slimnīcā, jo katram jājūt uzmanība un rūpes. Šāda ģimeniskums mūsu dārziņā ir ļoti svarīgs un noteicošs.
Šodien svinēšu savu neapaļo jubileju. Tās nebūs lielas svinības, bet gan mīļa pasēdēšana ģimenes lokā laukos, kur meitai ir sava saimniecība. Pati gan nejūtu, ka 55 būtu jau tepat. Sveikšana bērnudārzā būs nākamnedēļ, kad vienu reizi mēnesī tiek sumināti visa mēneša jubilāri, sākot no pašiem mazākajiem. Un nav svarīgi, vai tas ir bērns vai audzinātāja, vai vēl kāds. Visi ir kā vienas ģimenes locekļi. Tas ir svarīgi un mīļi.
