Nav valsts, kur nebūtu paredzēta atbildība par noziegumu. Katrā ir noteikts savs sods, taču tā izpilde vienādi ietekmē sodāmā dzīvi neatkarīgi no viņa gribas…
Nav valsts, kur nebūtu paredzēta atbildība par noziegumu. Katrā ir noteikts savs sods, taču tā izpilde vienādi ietekmē sodāmā dzīvi neatkarīgi no viņa gribas…
No mazām dienām vecāki, skolotāji, sabiedrība mūs māca par atbildību likuma priekšā. Tomēr nepilngadīgo noziedzība pastāv, citiem vārdiem, mūsu bērni joprojām izdara noziegumus. Kas mudina bērnu zagt, krāpt, nodarīt miesas bojājumus, slepkavot? Un nebaidīties no soda, nemaz nerunājot par morāles normu ievērošanu, ko cilvēce piekopusi gadu tūkstošiem. Uz to viennozīmīgu atbildi sniegt nav iespējams. Tomēr cilvēki, kas diendienā strādā ar nepilngadīgajiem likuma pārkāpējiem, meklē atbildes, risinājumus, kā bērnu, kas jau spēris soli pāri likuma robežai, aizkavēt ceļā, kas ved uz turieni, kur zūd daļa no dzīves, brīvība un ilūzijas. Ceļā, kas reizēm neved atpakaļ…
Meklējot jaunus veidus, kā bērnus mudināt pārdomāt savu atbildību likuma un sabiedrības priekšā, neļaut viņiem kļūt izstumtiem no sabiedrības, kurā jādzīvo, Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijas (NLI) darbinieki sadarbībā ar rajona Padomi, Izglītības pārvaldi, bērnu tiesību aizsardzības inspektori un rajona pagasttiesu pārstāvjiem, organizēja braucienu uz Cēsīm. Tam bija divi mērķi.
Jelgavas rajona bērni, kas atrodas NLI uzskaitē, trešdien brauca apskatīt divus objektus Cēsīs – Āraišu ezerpili un… Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem. Šo vietu, kur par noziegumiem tiek atņemta brīvība, gribēja redzēt 15 puišu no Jaunsvirlaukas, Cenām, Valgundes un Svētes.
Ko viņi tur ieraudzīja un kā to vērtēja?
Realitāte izrādījās pavisam citāda, nekā puiši bija iedomājušies. Varbūt viņi to bija romantizējuši, iespaidojoties no kinofilmām, cietumniekiem piedēvējot zināmu vīrišķības auru. Taču, šķiet, ka vismaz daļai Cēsīs redzētais domas ir mainījis.
Iestāde (sarunā lietojam vārdu «turiene») paredzēta 150 nepilngadīgajiem un tiem, kam atļauts sodu izciest līdz 21 gadam. Kamerās puiši mīt pa divdesmit. Ir atsevišķas kameras, kurās pa trīs četri dzīvo tie, kas gaida spriedumu, vai arī «jauniņie». Ar pašiem ieslodzītajiem drošības apsvērumu dēļ apmeklētājiem tikties nebija atļauts, taču iestādes darbiniekiem jautājumus uzdot varēja, tāpat kā saņemt konkrētas un lietišķas atbildes, kas neko gaišu nesolīja.
Gadās, ka četrpadsmitgadīgais atrodas vienā kamerā ar pilngadīgo, un nemaz nevajag minēt, ka spēks šaurajā dzīves telpā ir noteicošais. Puiši zināja stāstīt, ka pastāv arī vardarbība. Iestādes darbinieki nenoliedza, ka spēku lieto arī uzraugi, taču tas ir stingri reglamentēts. Apmeklētājiem caur durvju actiņu bija iespēja ielūkoties karcerī, kur iesloga par nepakļaušanos kārtības noteikumiem. Tā ir maza telpa ar restotu lodziņu, kurā jāpavada desmit dienu. Zinātāji stāsta, ka ir bērni, kas tur neiztur vairāk kā piecas dienas.
Iestādes iemītniekiem ir iespēja strādāt kurtuvē un nopelnīt, taču ne katram tas tiek dots. Ja neesi pārkāpis kārtības noteikumus, reizi mēnesī ļauj tikties ar vecākiem, pat uz desmit dienām gadā apciemot mājas. Brīvajā laikā nepilngadīgie noziedznieki apmeklē trenažieru zāli, var nodarboties ar galdniecību, metālapstrādi vai citiem darbiem. Iestādē ir pastāvīga izstāde, kur šos darbus var aplūkot (tie esot īsti mākslas darbi). Par labākajiem varot saņemt arī naudas prēmiju. Protams, tur, aiz žoga, puiši turpina izglītoties, un skolu kavēt viņiem nav iespēju…
Aivars (vārds mainīts), 17 gadu, uzskaitē par zādzību, gaida tiesu:
Domāju – ja tur tiec un kādu laiku uzturies, tev mainās domāšana. Ieejot viss ir tik drūms. Sienas, atmosfēra. Tur aiz žoga sajūta ir nomācoša. Kad iznāc – tā jau ir cita. Viegli elpot. Nezinu, kā tur var izdzīvot gadiem… Domāju, ja tas notiek, retais var nostāties uz kājām un dzīvi turpināt, atkārtoti nepārkāpjot likumu. Protams, sava loma ir jaunajam paziņu lokam, kas bieži vien pēc tam aizstāj ģimeni… Pirms apmeklēju turieni, biju domājis, ka tas ir vieglāk. Uzskatu, ka šādā iestādē pāraudzināt nevienu nevar. Izejot turpini darīt to, ko esi darījis līdz šim.
Kāpēc zog? To ietekmē nelabvēlīgi apstākļi ģimenē, naudas trūkums. Televīzijas raidījumi. Kāpēc es to daru? Nezinu.
Kaspars (vārds mainīts), 13 gadu, uzskaitē par zādzību:
Cēsīs jau esmu bijis, kad apciemoju brāli. Viņš izcieta divu gadu sodu. Ģimenē esam pieci bērni. Šodien braucu, lai pats redzētu, kā tur ir. Brālis stāstīja, ka grūti ir pirmās dienas, jo tur sitot. Viņš mācīja, ka tur nevajag lekties un apsaukāties, tad jau var izdzīvot. Pats tur negribētu atrasties. Zogu? Nezinu, kāpēc. (Klusē)
Juris (vārds mainīts), 15 gadu, nodarbojas ar boksu, pirms mēneša nosacīti sodīts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, pēc pusgada gaida tiesu atkal:
Braucu, lai noskaidrotu, kāda tur ir disciplīna. Režīms izrādās ļoti stingrs. Tur ir vardarbība un sodīto hierarhija. To man stāstīja paziņa, kas iznācis no turienes. Uzskatu, ka izdzīvot tur varētu. Nepatīkamākais ir tas, ka liegta brīvība, tu nevari brīvi pārvietoties. Strādāt? Kur lai es savos gados strādāju? Es varētu strādāt vienalga par ko, par celtnieku, piemēram. Ja tevi iesēdina, tad varbūt no visiem, kas iznāk, kādi desmit procenti spēj nesaistīties ar kriminālo pasauli. Es pazīstu cilvēkus, kas bijuši ieslodzījumā. Smagi. Nepilngadīgie ir daudz nežēlīgāki par pieaugušajiem. Nepazīstu nevienu, kas būtu labojies.
Olga Rudaka, Jelgavas rajona Padomes izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības inspektore:
Par brauciena rezultātiem vēl nevar spriest, jo, lai pusaudži to pārdomātu, ir nepieciešams laiks, pēc tam ar bērniem jārunā. Efekts var būt divējāds. Protams, mēs nevaram cerēt uz to, ka puiši tūlīt kļūs par paraugbērniem.
Manā praksē mazgadīgi noziedznieki pārsvarā nāk no nelabvēlīgām, arī sociālā riska ģimenēm. Domāju, ka viens no iemesliem nepilngadīgo noziedzībai ir atbildības nezināšana. Lielākajai daļai (ar izņēmumiem) trūkst mīlestības, viņi nav pieskatīti, un katrs savu patstāvību realizē citādi. Daudzi jūtas lieki ģimenē, savā pagastā, sabiedrībā, taču patiesībā viņi ir sabiedrības slimību spogulis, kurā redzam narkomāniju, zādzības, huligānismu, krāpšanu, HIV.
Vēl viena problēma ir izglītība. Daudzi no nepilngadīgajiem likuma pārkāpējiem nemācās. Absurds, bet tieši ieslodzījumā šiem jauniešiem dota iespēja mācīties vai viņi ir spiesti to darīt. Tomēr tas nav risinājums. Ja bērns ir atradis kādu darbu, lai sev nodrošinātu ēdamo, par kādu skolu var būt runa? Viņš ir spiests pelnīt iztiku. Zināmā mērā internātskolas būtu risinājums, kā ļaut mācīties bērniem, kam jau agrīnā vecumā pašiem jāgādā par izdzīvošanu. Atrasts darbs vēl ir ideāls risinājums, taču daudziem iet pa noziedzības ceļu šķiet vieglāk. Es visnotaļ atbalstu vecāku kustību, kas sākusies pilsētā, taču pagastā to būtu grūti noorganizēt.
Visspilgtākais iespaids palika, raugoties uz ieslodzīto jauniešu darbiem. Tie tiešām liecināja par talantu. Žēl, ka visi radīti nebrīvē. Tas ir jautājums par brīvā laika pavadīšanu. Būtu rūpīgi jāizskata jauniešus iespējas bez maksas nodarbināt. Jācer, ka reģionālā reforma atvieglos šā jautājuma risināšanu.
Tatjana Flandere, Jelgavas Policijas pārvaldes Nepilngadīgo lietu inspekcijas galvenā speciāliste: Šāds brauciens mūsu praksē bija pirmo reizi. Tas bija iespējams, pateicoties rajona Padomei, Izglītības pārvaldei, Jaunsvirlaukas pagastam. Brauca galvenokārt bērni no slikti situētām ģimenēm. Lai brauciens nesaistītos tikai ar drūmo mērķi, mēs bijām noorganizējuši arī ekskursiju uz Āraišu ezerpili netālu no Cēsīm. Klausījāmies gida stāstījumu. Šķita, ka jauniešiem tas interesēja.
Taču galvenais brauciena mērķis bija zēniem, kas jau pārkāpuši likumu, parādīt brīvības atņemšanas vietu, kas ir pusslēgta tipa iestāde. Mēs nevaram ieslodzīšanu uztvert kā pāraudzināšanas pasākumu. Tā nav. Tā ir likuma pārkāpēja izolēšana no sabiedrības. Protams, apstākļi tur ir skarbi. Neviens to arī necentās slēpt.
Svarīgi ir kas cits: lai, atgriežoties no cietuma, šiem puišiem būtu ģimenes atbalsts, tad viņam būtu arī perspektīvas. Tā kā daļa ir no nelabvēlīgām ģimenēm, uz to vien cerēt būtu aplami. Ja jaunietis nesaņem atbalstu, viņš nonāk atpakaļ uz noziedzības ceļa.
Šā brauciena rezultātus redzēsim pēc laika, taču jebkurā gadījumā likuma pārkāpēji paši savām acīm redzēja vietu, kur tiek atņemta brīvība. Tāpēc nākamais solis (to jau var droši teikt) būs apzināts. Tikai – uz kuru pusi tas tiks sperts. Jācer, ka ne uz turieni…
***
Noziedzība Jelgavā un rajonā
2001. gads; 2002. gads
Noziegumi gada deviņos mēnešos ko paveikuši nepilgadīgie
Jelgavā 85 Jelgavā 66
rajonā 39 rajonā 28
Nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē
zēni 288 zēni 311
meitenes 34 meitenes 37
nosacīti notiesāti nepilngadīgie
55 zēni 33 zēni
8 meitenes 4 meitenes
