Jau pavisam drīz būs pienācis «liktenīgais» 5. novembris, proti, datums, kad notiks pirmā 8. Saeimas sēde un Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga nosauks iespējamo valdības vadītāju.
Jau pavisam drīz būs pienācis «liktenīgais» 5. novembris, proti, datums, kad notiks pirmā 8. Saeimas sēde un Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga nosauks iespējamo valdības vadītāju. Tagad reti kurš šaubās, ka iespēja veidot valdību tiks uzticēta Eināram Repšem, kas aktīvi iesaistījies koalīcijas sarunās ar saviem politiskajiem partneriem. Tomēr jau tagad atklājušās zināmas pretrunas sarunās par amatu sadali, jo Lemberga stutētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), domājams, tā arī paliks bez stratēģiski svarīgiem amatiem un tai atliks vien pievērsties priekšvēlēšanu solījumiem, gādājot par zemnieku likteni. Turklāt ZZS līdere Ingrīda Ūdre vairākkārt uzsvērusi, ka nepieciešams turpināt koalīcijas sarunas, ar to norādot, ka ZZS vēlas savā paspārnē pārņemt «tēvzemiešiem» apsolīto Satiksmes ministriju. Pats Repše šai sakarā norādījis, ka katrai partijai būtu jāuzņemas arī kādas «nevēlamas» ministrijas vadība, kas nozīmē tikai to, ka «Jaunajam laikam» būtu jāuzņemas Labklājības ministrijas vadība, no kuras līdz šim saprotamu iemeslu dēļ visi koalīcijas partneri ir centušies izvairīties.
Kamēr jaunā valdība tikai top, 8. Saeimā neiekļuvušie deputāti ar kolēģu atbalstu turpina revidēt likumdošanu un Saeimas kārtības rulli. Līdztekus kompensāciju trīskāršošanai Saeimā neiekļuvušajiem deputātiem (aptuveni Ls 2000) vecie buki jau paguvuši grozīt arī Valsts iepirkuma likumu, nosakot privilēģijas tiem uzņēmumiem, kuri jau vairākkārt saņēmuši valsts un pašvaldību pasūtījumus. Pēcvēlēšanu periodā Saeimas Budžeta un finansu komisija saņēmusi jau vairāk nekā 300 priekšlikumu šā gada budžeta grozījumiem, kas apliecina, ka aizejošie deputāti ir sākuši slimot ar hiperaktivitāti naudas pārdalē. Arī grimstošā Andra Bērziņa valdība pēc vēlēšanām palikusi varen dāsna, atsakoties no iespējas piedzīt parādsaistības no a/s «Kālija parks» 17 miljonu latu apmērā, kā arī dzēšot nodokļu parādus 19 uzņēmumiem 7,5 miljonu latu apmērā. Šai sakarā noteikti jāatzīmē arī vieglprātīgais valdības lēmums paaugstināt ierēdņu algas, kas izskatās pēc naža dūriena mugurā jaunās valdības veidotājam. Katrā ziņā 7. Saeimas deputāti un vecā valdība ir labi pacentušies, lai pabojātu dzīvi jauno laiku nesējiem.
Šonedēļ kļuvis zināms, ka Interpola Latvijas biroja vadītājs Juris Jasinkēvičs ievēlēts Interpola izpildkomitejā. To veido 13 vēlētas amatpersonas, kuru pienākums ir organizēt Interpola Ģenerālsekretariāta darbu. Šāda pārstāvniecība Latvijai ir ļoti svarīga kaut vai tādēļ, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību transnacionālās organizētās noziedzības apkarošanai (piemēram, narkobizness) un cilvēku tirdzniecībai, kas Latvijā vēl ir līdz galam neapzināta problēma.
Iespējams, notverts snaiperis, kas jau vairāk nekā trīs nedēļas terorizēja Vašingtonas un tās apkārtnes iedzīvotājus, nogalinot desmit, bet ievainojot trīs cilvēkus. Šī informācija vēl nav guvusi oficiālu apstiprinājumu. Iespējamais noziedznieks 42 gadus vecais afroamerikānis Džons Alens Muhammads un viņa līdzzinātājs 17 gadu vecais padēls Džons Lī Malvo tika aizturēti ceturtdienas rītā kādā ceļmalas kafejnīcā aptuveni 80 km no Vašingtonas. CNN ziņojis, ka Muhammads dienējis ASV bruņotajos spēkos Fortljūisā, kur atrodas snaiperu apmācību bāze, un piedalījies operācijā «Tuksneša vētra» Persijas līča kara laikā. Arī nozieguma ierocis 5,56 mm kalibra šautene atrasta automašīnā, ar kuru pārvietojies Muhammads. Tiesībsargājošo institūciju pārstāvji tomēr atturas no apgalvojumiem, ka slepkava ir tieši Muhammads, norādot gan to, ka viņš ir galvenais aizdomās turamais.
Francijas prezidents Žaks Širaks un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders panākuši vienošanos no 2007. gada samazināt ES izdevumus lauksaimniecībai, lai palīdzētu finansēt ES paplašināšanos. Līdz šim tieši lauksaimniecības subsīdijām tika tērēta puse no ES budžeta. Tiek plānots, ka finansējums lauksaimniecības subsīdijām no 2007. gada tiks iesaldēts 2006. gada līmenī. Līdzīgi tiek plānots samazināt finansējumu no strukturālajiem fondiem nabadzīgākajiem reģioniem, kas iezīmē ES uzsākto resursu kontroles politiku. Šī vienošanās gan vēl jāakceptē arī pārējo dalībvalstu līderiem, bet, domājams, ka turpmāko sarunu gaitā tā būs tikai formalitāte. Vienošanās paredz, ka jaunās dalībvalstis (tai skaitā arī Latvija) lauksaimniecības subsīdijas sāks saņemt tūlīt pēc uzņemšanas 2004. gadā. Jauno dalībvalstu subsīdijām ES paredz tērēt 8 miljardus eiro, taču par to apmēriem līdz pat šim brīdim nav nekādas skaidrības. Turklāt visu 10 kandidātvalstu bloks ir nolēmis runāt par subsīdijām lauksaimniecībai vienotā koalīcijā.
Otrdien Kaspijas jūrā pie Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku nepilnus 100 metrus no krasta vētras laikā nogrimis prāmis, uz kura klāja atradās 47 apkalpes locekļi un pieci pasažieri. Pēc speciālistu aplēsēm, visi cilvēki, kas bija uz kuģa, gājuši bojā. Prāmis bija paredzēts naftas produktu pārvadāšanai no Kazahstānas, un tā tilpnēs atradās 2000 tonnu naftas.
