Dvīņu vienādais izskats daudziem cilvēkiem liek domāt, ka šie brāļi vai māsas ir nešķirami un viņu starpā valda lieliska saskaņa.
Dvīņu vienādais izskats daudziem cilvēkiem liek domāt, ka šie brāļi vai māsas ir nešķirami un viņu starpā valda lieliska saskaņa. Četrpadsmitgadīgo Danas un Janas Kairovu mamma Daina no Cenu pagasta Brankām stāsta, ka bērnībā dvīņi nebūt nav tik vienoti un draudzīgi, jo vizuāli vienādajiem bērniem nemitīgi gribas atšķirties un darīt visu tieši pretēji otra rīcībai.
«Uzzinot, ka mani pirmie bērni būs dvīņi, jutos šokēta un kādu laiku baidījos to atklāt savam vīram,» atceras Janas un Danas mamma Daina. Viņas bailes gan bija veltīgas, jo Jānis Kairovs ziņu par diviem bērniem uztvēra ar prieku. Tagad Dainai ir vēl divi jaunāki bērni, kas nav dvīņi, un, salīdzinot mazuļu pirmos mēnešus, viņa atzīst, ka ar maziem dvīņiem ir daudz vairāk rūpju, jo sevi jādala uz pusēm. «Kad viena meita gulēja, otra noteikti bija pamodusies, tāpēc atpūsties iznāca ļoti maz,» stāsta Daina. Kad dvīnes sākušas staigāt, bijis ļoti grūti viņas uzmanīt, jo katra parasti devusies uz savu pusi. Arī visu bērnam nepieciešamo jāpērk abām uzreiz, jo nevar vienai nopirkt apģērbu un otrai likt gaidīt – tad uzreiz būs tracis. Par palīdzību meitu audzināšanā Daina ir ļoti pateicīga omītei un opim, pie kuriem pašlaik mitinās Dana. Dvīnes mācās vienā klasē, taču dzīvo atsevišķi, lai meitu ikdienas strīdi netraucētu mācībām.
Divas ūdenszāles
Tieši tā Janas un Danas vecmāmiņa raksturoja abas mazmeitas, īsajā telefona sarunā neaizmirstot piebilst, ka viņas gan īpaši labi nesatiek savā starpā. «Ilgāku laiku neredzoties, viņas sadzīvo ļoti labi, taču, esot kopā, daudz plūcas,» apstiprina dvīņu mamma, kas strīdus pamato ar meiteņu vēlēšanos būt atšķirīgām. Bērnībā mamma meitas ģērbusi vienādi, taču līdz ar skolas gaitu sākumu Jana un Dana pieprasījušas atšķirīgu apģērbu. Ozolnieku vidusskolas astotajā klasē viņas sēž dažādos solos, un arī labākā draudzene katrai ir sava. Lai gan frizūras viņām ir dažādas, daudzi klasesbiedri un skolotāji joprojām viņas jauc un vienkāršības labad sauc par māsām.
Kaut gan meitenēm piemīt spēcīga vēlme atšķirties, Janai un Danai mīļākās nodarbes un intereses ir gandrīz vienādas – viņām ļoti patīk dziedāt un dejot. Daudzus gadus abas bijušas Latvijas dvīņu ansambļa dalībnieces un ar koncertiem apceļojušas vai visu valsti. Arī iecienītākie televīzijas raidījumi māsām ir kopēji – vislabprātāk viņas skatās ZTV, komēdijas vai filmas un raidījumus par dzīvniekiem. Dvīnes ļoti mīl dzīvo radību, un tādēļ Kairovu ģimenes lopu kūtī Brankās dzīvo kādi deviņi kaķi, kurus meitenes savulaik neļāva aizlaist jūrskolā. Danai un Janai ļoti patīk arī jāt ar zirgu (tie mīt netālu no viņu mājās). Lai cik mīļi māsām būtu dzīvnieki, uz jautājumu par nākamo profesiju abas vienbalsīgi paziņo: «Friziere vai pavāre.» Mamma gan piebilst, ka meitas noteikti neapgūs vienu profesiju, jo jau tagad māsu starpā notiek strīdi par tēmu «tu nemācīsies to, ko mācīšos es».
Pašas meitenes atzīst, ka viena ar otru var pārrunāt visus noslēpumus un, esot kopā, viņas to dara vakaros, ar lukturīti palienot zem segas. Māsas teic, ka bieži iznāk izdarīt kaut ko vienādi, iepriekš nesarunājot, un rāda fotogrāfijas, kurās iemūžinātas ar vienādi sakrustotām kājām. Arī stundās esot gadījies atbildēt pilnīgi vienādi. Ja māsai noticis kas interesants, otra to jūt un satiekoties noteikti pajautās, tāpēc Danai un Janai vienai no otras ir grūti noslēpt gan priekus, gan bēdas.
Abu meiteņu kopīgā īpašība ir izteiktā emocionalitāte un spēja just līdzi. «Viņas ļoti pārdzīvo, ja kādam ir nodarīts pāri, un spēj no visas sirds sajūsmināties, ja noticis kas priecīgs,» stāsta Janas un Danas mamma. Sarunā piedalās arī Danas un Janas jaunākā māsiņa Inga, viņa stāsta, ka dažreiz gan abas māsas viņu izrīko, bet kopumā ar dvīnēm esot daudz interesantāk nekā būtu ar vienu māsu. Mazā Inga atzīst, ka viņai mīļāka ir Jana, jo Dana dažreiz ir pārāk skarba.
«Skolā mūs sauc par «Dvīņu sazvērestību», un daudzi teic, ka esam līdzīgas tāda nosaukuma amerikāņu filmas galvenajām varonēm. Reiz pat autogrāfus prasīja,» stāsta māsas, piemetinot, ka filmā gan dvīnes tēlojusi viena meitene. Abas māsas ir iekļautas Latvijas kino katalogā un vajadzības gadījumā varētu tikt uzaicinātas filmēties. Viņas noteikti būtu labas aktrises, jo atraktivitātes un drosmes viņām netrūkst. «Tas ir, pateicoties dvīņu ansamblim, kur meitenes iemācījās kontaktēties ar cilvēkiem un tika vaļā no kautrības,» stāsta Daina Kairova. Uz pagājušajiem Līgo svētkiem māsas bija sagatavojušas lielisku koncertprogrammu, ko demonstrēja Jāņu viesiem.
***
Mīti par dvīņiem sastopami gandrīz visu pasaules tautu folklorā. Dažām nācijām dvīņi ir labā un ļaunā iemiesojumi, citām tie ir cilvēki, kas nes tautai divus dažādus labumus. Visvairāk zināmais ir nostāts par Romas dibinātājiem – dvīņiem Romulu un Remu, kuru mātei piesprieda nāvessodu un bērnus nolēma noslīcināt Tibras upē. Silīti ūdens izskaloja krastā, kur par mazuļiem iežēlojās vilku māte. Izauguši lieli, brāļi dažādās sacīkstēs pārspēja visus sāncenšus un nolēma veidot jaunu pilsētu, par kuras dibinātāju dievi izvēlējās Romulu. Skaudības dēļ izcēlās brāļu strīds, kura laikā Rems tika nogalināts. Palicis viens, Romuls jaundibinātajai pilsētai deva savu vārdu, kļūstot par tās pirmo valdnieku un senāta, jātnieku kārtas, patriciešu patronāta un leģiona iedibinātāju.
