Žanis un Staņislava Vaižuļi kopā nodzīvojuši jau veselu pusgadsimtu – 50 gadu. Savas zelta kāzas viņi svinēja Vasarsvētku dievnamā tieši tajā pašā datumā, kad tika salaulāti.
Žanis un Staņislava Vaižuļi kopā nodzīvojuši jau veselu pusgadsimtu – 50 gadu. Savas zelta kāzas viņi svinēja Vasarsvētku dievnamā tieši tajā pašā datumā, kad tika salaulāti. Uz mācītāja jautājumu, vai viņi būtu ar mieru vēlreiz teikt savu «Jā!», ja varētu atgriezties atpakaļ jaunībā, kā Žanis, tā Staņislava atbildēja: «Jā!» Un atkal tika mīti gredzeni, kas skapī bija nogulējuši vairākus desmitus gadu.
Žanis jau no agras jaunības strādājis uz dzelzceļa Elejā, bet vēlāk – Čiekurkalna depo. Sākoties karam, viņu, tāpat kā daudzus citus, izveda uz Vāciju.
Atgriezies no kara, Žanis izgāja Slokas filtrēšanas nometni un tika aizvests uz Sibīriju. Turp daudzi tika vesti, bet līdz galam neaizvesti… Daudzi palika – nepārbrauca… Par spīti badam un izmisumam, tālajā zemē Žanis iepazinās ar meiteni Staņislavu, kas dzimusi un augusi leišmalē. Un tālu prom no dzimtenes Žanis un Staņislava nodibināja ģimeni. Dievs viņus žēloja. Tālajā Sibīrijā viņiem piedzima divi dēli, bet Latvijā pēc desmit gadiem viņi atgriezās tikai ar vienu četrgadīgu dēlu uz rokām…
Jelgavā ģimene savu dzīvi sāka atkal no nulles. Šeit viņiem piedzima arī trešais dēls.
Kaut gan dzīve abus nav lutinājusi, liktenis atkal bija labvēlīgs. Žanis dabūja deģa darbu Bemberu ķieģeļu ceplī, vēlāk arī «Latvijas keramikā». Jau trīsdesmit gadu viņš kalpo par pērminderi Sv.Annas baznīcā. Abi dēli ir lieli, bet pašiem sirmas galvas.
