Andra Ozola
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija pagājušajā gadā pie administratīvās atbildības saukusi 89 personas, bet 12 gadījumos lieta ir izbeigta. Visvairāk pārkāpumu fiksēti atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur administratīvais sods uzlikts 40 personām, – 11 brīdinājumi, bet 29 gadījumos piespriests naudas sods, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību departamentā.
Kā skaidro Administratīvās komisijas vadītājs Normunds Pūce, visbiežāk sodītas personas par atkritumu izmešanu svešos konteineros vai pilsētvidē, kā arī par nenoslēgtu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Pagājušajā gadā salīdzinoši daudz pārkāpumu fiksēti par sadzīves atkritumu izmešanu pilsētas kapsētu konteineros. Jāatgādina, ka pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”, lai cīnītos ar negodprātīgiem iedzīvotājiem, pie konteineriem kapsētās uzstādīja videonovērošanas kameras, un tas ļauj pieķert pārkāpējus. Naudas sodi piemēroti 29 personām par kopējo summu 2090 eiro. No tiem 2022. gadā iekasēti 1610 eiro.
Otra joma, kur pārkāpumi fiksēti visbiežāk, – dzīvnieku labturības noteikumu neievērošana: kopumā 30 lietas. Šajos gadījumos 25 personām piemērots naudas sods par kopējo summu 1040 eiro, taču 2022. gadā iekasēti tikai 190 eiro. N.Pūce skaidro, ka pārsvarā tie ir sodi suņu saimniekiem, kuri savu dzīvnieku nav reģistrējuši vai vakcinējuši, suņa riešana traucējusi mājas iedzīvotājiem, tāpat atsevišķos gadījumos sods uzlikts par dzīvnieka ekskrementu nesavākšanu.
Savukārt vislielākie naudas sodi piemēroti par būvniecības likuma normu pārkāpumiem – septiņām personām kopumā uzlikts naudas sods 3150 eiro apmērā, bet 2022. gadā iekasēti 2816,68 eiro. “Soda apmērs ir lielāks tāpēc, ka jau likums paredz bargākus naudas sodus par būvniecības pārkāpumiem. Visbiežāk iedzīvotāji ir uzsākuši būvniecības darbus, pirms nokārtotas nepieciešamās formalitātes.
Pārsvarā tie ir gadījumi privātmāju apbūves zonās, piemēram, persona bez Būvvaldē akceptētas būvniecības ieceres dokumentācijas saņemšanas, kamēr to ļauj laikapstākļi, patvaļīgi izbūvējusi ēkas pamatus. Tāpat ir gadījumi, kad personas nolemj veidot ēkai piebūvi, nojumi, nesakārtojot dokumentāciju. Tāpēc pirms jebkuru būvdarbu uzsākšanas vienmēr aicinām iedzīvotājus sazināties ar Būvvaldi, lai noskaidrotu, kādas atļaujas un saskaņojumi nepieciešami, lai nepiedzīvotu administratīvās lietas uzsākšanu,” skaidro N.Pūce.
Vēl pagājušajā gadā komisija atsevišķas personas sodījusi par publisko elektronisko sakaru tīklu bojāšanu, kad notiek komunikāciju izbūve bez saskaņojuma, piemēram, izbūvējot gāzesvada, kanalizācijas vai ūdensvada tīklu pievadu savam īpašumam.
Tāpat trijos gadījumos lieta uzsākta par Ceļu satiksmes likuma pārkāpumiem – tie visi bijuši saistīti ar ielu piegružošanu, kad krava izbirusi uz brauktuves. Bet lielākie sodi piespriesti par Meža likuma un Augu aizsardzības likuma neievērošanu – divas personas saņēmušas naudas sodu kopumā 400 eiro apmērā par latvāņu neapkarošanu savā īpašumā, bet vienai personai uzlikts 100 eiro sods par koku ciršanu savā īpašumā bez atļaujas.
Pavisam komisija naudas sodu pērn piemērojusi 72 personām par kopējo summu 7380 eiro; no tiem iekasēti 5716,68 eiro. N.Pūce uzsver, ka, nesamaksājot piemēroto sodu brīvprātīgās izpildes termiņā, kas ir viens mēnesis, personai jārēķinās, ka lieta tiks nosūtīta zvērinātiem tiesu izpildītājiem naudas soda piespiedu piedziņai (pērn tas noticis 22 gadījumos). Tādējādi personai būs jāsedz ne tikai uzliktais soda apmērs, bet papildus arī tiesu izpildītāja izdevumi.
Foto: “Pilsētsaimniecība”
Reklāma