11. starptautiskā lauksaimniecības, mežsaimniecības, kokapstrādes un produkcijas pārstrādes izstāde «Lauksaimniecības tehnika 2002» Rāmavā šoruden noritēja klusāk nekā citus gadus un bez īpašiem pārsteigumiem.
11. starptautiskā lauksaimniecības, mežsaimniecības, kokapstrādes un produkcijas pārstrādes izstāde «Lauksaimniecības tehnika 2002» Rāmavā šoruden noritēja klusāk nekā citus gadus un bez īpašiem pārsteigumiem.
Izstādē piedalījās vairāk nekā 110 dalībnieku, kas piedāvāja gan Latvijā un Lietuvā, gan Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Polijā, Itālijā, Baltkrievijā, Krievijā un citur ražotu tehniku. Izstādes laikā risinājās arī saistoši semināri gan par dārzkopības attīstību un kooperāciju, gan par Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozari paplašinātajā Eiropas Savienībā.
Lauka izmēģinājumos Lietuvas firma «Laumetris» demonstrēja kombinēto bezapvēršanas augsnes apstrādes agregātu. Savukārt izstādes ekspozīcijā firmas pārstāvis Latvijā Jelgavas SIA «Agro – Vita» piedāvāja kompaktorus bezaršanas tehnoloģijām, lobītājus, arklus, siena grābekli, miglotāju un citu tehniku. Piemēram, augsnes apstrādes agregāts KLG – 6,6 maksāja 5283 latu bez PVN.
Izstādes atklāšanā zemkopības ministrs Atis Slakteris sumināja astoņu Latvijas uzņēmumu dārzniekus, Maskavas starptautiskās ziedu izstādes laureātus, kas turpmākai sadarbībai ieinteresējuši dažādus Krievijas partneruzņēmumus. «Esmu gandarīts par mūsu lauksaimnieku un puķkopju rosību,» sacīja ministrs. Viņš novēlēja Rāmavas izstādē pareizajiem klientiem satikties ar pareizajām firmām, jo no šīs sadarbības ieguvēji būs visi.
Izstādē bija apskatāmi jaunākie firmu «Valtra», «Case», «Fendt», kā arī MTZ un VTZ traktori ar Latvijā uzlabotu dizainu – noapaļotām formām. Skandināvijas firmas «Vaderstad» un «Overum» demonstrēja modernas augsnes apstrādes mašīnas, kā arī sējmašīnas tiešai sējai augsnē bez iepriekšējas aršanas un kultivēšanas. Pašvaldības varētu interesēt pļaujmašīnas ceļmalu un grāvju kopšanai. Saimniekiem, kuru laukiem nepieciešama augsnes ielabošana, firma «Celtniecības dolomīts» piedāvāja agregātu un pakalpojumus augsnes kaļķošanai. Apmeklētāji interesējās arī par «Husqvarna» motorzāģiem un zāles pļāvējiem.
Taču viskuplākais vīru pulciņš bija vērojams pie «Case» kombaina CT 5080 un traktora MX 200. Firmas pārstāvis interesentiem skaidroja, ka šādu tehniku lietderīgi iegādāties tiem saimniekiem, kam kopjami ne mazāk par 1000 hektāriem zemes, jo pat 500 hektāru īpašniekam šādu tehniku atpelnīt būtu grūti. Vīri ar soļiem mērīja kombaina hedera garumu – iznāca astoņi metri. Turpretī firmas pārstāvis turpināja skaidrot, ka ar «Case» traktoru droši var art arī naktī – laukam tikai kontūra jāapdzen apkārt, un tad varot mierīgi iet gulēt, jo pārējo gudrā tehnika paveiks pati. Ja vēl kosmisko satelīta vadību traktorā ieliekot iekšā… Vīriem acis spīdēja vien, un varēja saprast, ka nakts aršanas piekritēju rodas arvien vairāk, sevišķi ņemot vērā šīs vasaras pieredzi, jo arot naktī nav vēja un putekļu…
Ne mazāk interesanti apmeklētājiem šķita akciju sabiedrības «Ferrus» piedāvātie Vladimiras traktoru rūpnīcas traktori VTZ, kurus komplektē Latvijā un tepat arī aprīko ar lāpstām, sukām ielu tīrīšanai un citiem agregātiem.
Baltkrievijas traktoru rūpnīcas pārstāvjiem firmai «MTZ serviss» parādījušies konkurenti – uzlabota dizaina MTZ traktoru «Belarus 82,1 GL» piedāvāja firma «Ferrus», bet SIA «Olivant» demonstrēja vairākus uzlabotā dizaina «Belarus» modeļus.
Kā parasti, izstādē plašā izvēlē bija augļukoku, ogulāju un košumaugu stādi. Izvēlēties labākās šķirnes palīdzēja ābolu, bumbieru un dārzeņu ekspozīcija Pūres DIS stendā. Tagad informācija par piedāvāto sortimentu pieejama arī saimniecības mājas lapā internetā. Ekspozīcijā plaši pārstāvētas bija gan jau pazīstamās, gan kraupja imūnās, gan nākotnes šķirnes – Iedzēnos izaudzēti ziemas šķirņu hibrīdi. Visām ābeļu un bumbieru šķirnēm bija iespējams pasūtīt potzarus vai vienoties par audzēšanu uz pircējam vēlamā potcelma. Interesi izraisīja reto ēdamo kultūru pīlādža un vilkābeles, pīlādža un aronijas, pīlādža un bumbieres krustojumi un citi neparasti augļaugi, to stādus varēja iegādāties.
Stādus bija iespējams nopirkt arī izstāžu laukumā, kur tos tirgoja Pūres dārznieki sadarbībā ar zemnieku saimniecību «Rūķīši». Tās saimnieks Juris Čarbarts stādu pircējus vispirms mudināja nogaršot ābolus. «Ziņām» viņš uzsvēra, ka cilvēki ļoti maz zinot par jaunākajām šķirnēm, tāpēc lielākoties prasot, lai āboli būtu lieli un sarkani. «Ābolu nedrīkst griezt ar nazi, tas jāēd gultā zem deķa vai ar aizsietām acīm, lai neredzētu, kāds izskatās, un izvēli neietekmētu tikai augļa izskats,» uzskata augļkopis.
Ar stenda noformējumu, izmantojot košās rudens lapas, plašo un pārdomāto fotogrāfiju, bukletu un citu informācijas materiālu klāstu, patīkami pārsteidza sabiedriskās organizācijas «Jauno Zemnieku klubs» (JZK) ekspozīcija. JZK atbildīgais sekretārs Andis Kozlovs un viceprezidents Vladimirs Godunovs interesentiem piedāvāja iesaistīties klubā, kas savukārt rada iespējas piedalīties semināros, konkursos, mācību praksēs, kultūras un sporta pasākumos Latvijā un ārzemēs. JZK darbojas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) un Eiropas Jauno zemnieku klubu un mazpulku komitejā. 2003. gadā no 19 līdz 29 gadu veciem Latvijas jauniešiem ar JZK palīdzību iespējams stažēties 12 valstīs Eiropā, ASV, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā un Austrālijā.
Lai gan, pēc oficiālās informācijas, izstādē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, šķita, ka to ar katru izstādi kļūst arvien mazāk. «Ziņu» uzrunātie tirgotāji tam piekrita, piebilstot, ka arī pircēju skaits samazinoties. Bet daži no viņiem bija neizpratnē – kāpēc izstādes jārīko mēneša beigās, kad cilvēki visu saņemto naudiņu jau gandrīz iztērējuši…
