Japānas zinātnieki paziņojuši, ka atklājuši sīpolus, kurus griežot cilvēkiem nav jāraud un kuru garšā saglabāts viss sīpoliem raksturīgais.
Japānas zinātnieki paziņojuši, ka atklājuši sīpolus, kurus griežot cilvēkiem nav jāraud un kuru garšā saglabāts viss sīpoliem raksturīgais.
Raudāšanu pēta astoņus gadus
«House Foods» (kas ir Japānas lielāko pārtikas kompāniju skaitā) pētnieki atklājuši agrāk nezināmu sīpolu enzīmu. Tas palīdz veidoties ķimikālijām, kuras savukārt liek asarot acīm. Sinsuke Imai un viņas pētnieku komanda apgalvo, ka šis enzīms nav saistīts ar sīpolu specifisko smaržu. Līdz ar to mazliet ģenētiski modificēts sīpols bez šā enzīma garšotu tieši tāpat kā oriģinālais un tā aromāts īpaši neatšķirtos.
Tomēr šādu sīpolu radīšana varētu notikt tikai pēc vairākiem gadiem, jo eksperti norāda, ka nākamais solis ir pierādīt, ka šis gēns eksistē arī citos sīpolu dzimtas dārzeņos un augos.
«Šajā pētījumā vēl ir daži lieli trūkumi. Mums ir nepieciešams vairāk pierādījumu, ka tas tā patiešām ir,» sacīja Džordžijas Universitātes dārzkopības profesors Bils Reindls.
Imai un viņas komanda pie «raudāšanas problēmas» atrisināšanas strādāja astoņus gadus. Dzeltenajos sīpolos atrasto enzīmu viņi nodēvēja par «lachrymatory-factor synthase», nosaukumā iekļaujot vārdu latīņu valodā, kas nozīmē asaras. Viņu pētījumā, kas publicēts britu dabas žurnālā, teikts, ka šis enzīms palīdz rasties propantiala s – oksīdam, kura dēļ cilvēkiem, griežot sīpolus, birst asaras.
«Mēs varam precīzi paredzēt, kā mainīsies asaras neizraisošu sīpolu aromāts, kad «lachrymatory-factor synthase» aktivitāte būs mazināta. Tomēr šīs izmaiņas neradīs lielu atšķirību no tradicionālajiem sīpoliem,» sacīja Imai.
Sīpolu audzētāji ļoti ieinteresēti
Džordžijas sīpolu audzētājs R.T.Stenlijs apgalvoja, ka viņš rūpīgi vēros pētījumus par asaras neizraisošiem sīpoliem, kas lauksaimniekiem varētu būt ļoti izdevīgi.
«Es ļoti interesējos par visu, kas varētu uzlabot mūsu sīpolus «Vidalia», un šis būtu ievērojams uzlabojums,» viņš atzina. Saldie «Vidalia» sīpoli, kas kopš septiņdesmitajiem gadiem ir kļuvuši ļoti populāri, acīm nav tik kairinoši kā citas šķirnes. Tomēr Stenlijs, kas katru gadu audzē sīpolus 1000 akros, piebilda, ka šī īpašība ir saistīta ar tādiem vides faktoriem kā sīpolu kultivācijas metodes un novākšanas laiks.
Ilgais asaru pilnais ceļš
Cilvēki sīpolus pazīst jau vairāk nekā 5000 gadu un bijuši spiesti samierināties ar asaru birdināšanu sīpolu griešanas laikā.
Pavāriem ir desmitiem teoriju par to, kā mazināt sīpolu aromāta košanu acīs. Daži no izplatītākajiem veidiem, par kuru efektivitāti, tiesa gan, neņemas galvot neviens, ir – valkāt brilles, turēt iedegtu sveci pie dēlīša, uz kura tiek griezti sīpoli, uzvilkt galvā maisiņu, griezt sīpolus, turot mutē zaļa kartupeļa, maizes, citrona mizas vai cukura gabaliņu, kā arī uzsildīt sīpolu pirms griešanas.
Citi iesaka kādas piecas līdz desmit minūtes pirms griešanas ielikt sīpolus saldētavā vai arī griešanas laikā turēt tos blakus tekošam ūdenim, lai nodrošinātu gaisa cirkulēšanu. Vai sagriezt tik daudz sīpolu, ka acis pie to aromāta pierod.
