«51. štats». Neko darīt – jāsamierinās ar vispārpieņemtā latviski dotā nosaukuma aptuvenību.
«51. štats» – līdz 7. novembrim («Kino 19» – pulksten 14, 16, 18, 20).
Neko darīt – jāsamierinās ar vispārpieņemtā latviski dotā nosaukuma aptuvenību. Filmā runa ir nevis par Amerikas Savienoto valstu ekspansiju, bet par jaunas narkotikas formulu un tās radīto stāvokli (arī to nozīmē angļu vārds «state», kas izmantots filmas nosaukuma britu variantā). Pēc Semjuela L.Džeksona tēlotā ķīmiķa Elmo Makelroja atzinuma, viņa izgudrojuma radītās izjūtas ir tieši 51 reizi spēcīgākas par tādu «aizvēsturisku» brūvējumu kā heroīns vai «ecstasy» murgiem. «Štatus» kolēģu domstarpību un ar tām saistīto drošības apsvērumu dēļ galvenais varonis jau filmas sākumā pamet un dodas uz Veco pasauli. Kontinenti mainās, tikumi – ne, domā Makelrojs, cerēdams, ka angļi pēc viņa piedāvātajām sintētiskajām blēņām izrādīsies ne mazāk kāri kā tautieši.
Kameras tuvinājumi, kadru mainīgais ātrums un muzikālais fons liecina par režisora Ronija Jū simpātijām pret Gaja Ričija stilu. Taču traģikomiskas ironijas transplantācijas noslēpums noteikti ir kas vairāk nekā «pareizi» izvēlētu tehnisko paņēmienu kopums, tāpat kā vēlme «51. štatā» ienest amerikāņu vardarbības estetizētāja Tarantīno noskaņas paliek tikai vēlme – «Lubenes» un «Džekijas Braunas» aktiera Džeksona iesaistīšanas faktā.
***
Edgars Sauka:
Varbūt nav īpaši izdevies nosaukums, bet filmu vērts paskatīties kaut vai melnādainās kinozvaigznes Semjuela L.Džeksona dēļ. Režisoram izdevies diezgan labi citēt Kventinu Tarantīno un Gaju Ričiju. Filma bez lielām pretenzijām uz lielo mākslu, bet sniedz pietiekami labu izklaidi un zināmu morāles devu par to, cik slikti pīpēt «zālīti».
Līva Vertule:
Vienkārša filma, kas neliek daudz domāt. Par komēdiju to īsti nevaru saukt, jo smieklīgu epizožu bija maz. Uzmanība piesaistīta nepārtraukti, garlaicīgi nav: uz ekrāna nemitīgi kaut kas notiek, tostarp dažas traki dīvainas un pilnīgi neiespējamas lietas.
Kristīne Jansone:
No vienas puses – smieklīga «action» komēdija, no otras – visapkārt valdošajā pretnarkotiku propagandas kontekstā atstāja diezgan negatīvu iespaidu. Noteikti paliks atmiņā ar «f**k» piebārstīto leksiku. Kopumā – mūsdienu jaunatnes dzīves atspoguļojums, kuru skatoties, vecāki varētu saķert galvu.
