Svētdiena, 3. maijs
Gints, Uvis
weather-icon
+8° C, vējš 0.45 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Raķešu ieroči – no vēstures līdz mūsdienām

Raķešu bāze – raķešu karaspēka vienības izvietojums šim nolūkam pielāgotā teritorijā, kas paredzēta raķešu uzturēšanai pastāvīgā kaujas gatavībā.

Raķešu bāze – raķešu karaspēka vienības (daļas) izvietojums šim nolūkam pielāgotā teritorijā, kas paredzēta raķešu uzturēšanai pastāvīgā kaujas gatavībā. Bāzē ietilpst raķešu starta iekārtas, raķešu glabātavas, vadības centrs, materiāltehniskā nodrošinājuma līdzekļu kompleksi.
Raķešu ieroči – ieroči, kas iznīcināšanas līdzekļus nogādā mērķī ar raķeti; dažādu uz zemes, gaisā un jūrā esošu mērķu iznīcināšanai paredzētu raķešu kompleksu kopums.
Pirmās ziņas par aplenkuma raķešu ieročiem Indijā un Ķīnā attiecas uz 10. – 12. gadsimtu, Rietumeiropā – uz 13. gadsimta beigām. Krievijā 1680. gadā bija īpašs raķešu izgatavošanas uzņēmums; 18. gadsimtā ražoja aizdedzinošos, bet 19. gadsimtā arī fugasa raķešu ieročus.
Indieši 18. gadsimtā lietoja raķešu ieročus cīņā pret angļu kolonizatoriem. Angļi savukārt tos uzlaboja un pēc tam lietoja angļu – dāņu karā no 1807. līdz 1814. gadam, pie Leipcigas 1813. gadā un Vaterlo 1815. gadā.
Krievu armija raķešu ieročus izmantoja krievu – turku karā 1828. līdz 1829. gadam un Krimas karā no 1854. līdz 1855. gadam.
Sakarā ar vītņstobra artilērijas panākumiem interese par raķešu ieročiem uz laiku samazinājās un atkal radās tikai pēc Pirmā pasaules kara.
Intensīva raķešu ieroču izstrādāšana turpinājās pēc Otrā pasaules kara, it īpaši ASV, kas izmantoja arī Vācijas eksperimentālo bāzi un speciālistus, un PSRS, kur 1947. gadā tika palaista pirmā vadāmā ballistiskā raķete, bet 1957. gadā – pirmā starpkontinentālā raķete. Dažādi raķešu kompleksi PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas bruņojumā radās sešdesmito gadu sākumā.
Pēc palaišanas un mērķa atrašanās vietas raķešu ieročus iedala klasēs «virsma – virsma», «virsma – gaiss», «gaiss – virsma», «gaiss – gaiss», dažreiz lieto arī sīkāku iedalījumu, piemēram, «zeme – kuģis», «kuģis – gaiss», «gaiss – zemūdene» utt. Klase «zeme – zeme» ietver uz zemes bāzētas stratēģiskās raķetes, sauszemes karaspēka operatīvi taktiskās un taktiskās raķetes uz zemes esošu mērķu iznīcināšanai.
Raķešu karaspēks – karaspēka formējumi, kuru bruņojumā ir dažāda tipa raķešu ieroči.
Raķešu komplekss – funkcionāli saistītu kaujas un tehnisko līdzekļu kopums uz zemes, jūrā, gaisā un citu esošu mērķu iznīcināšanai ar raķešu ieročiem. Raķešu kompleksā ietilpst viena vai vairākas raķešu starta iekārtas ar raķetēm, mērķa atklāšanas, pazīšanas un mērķī novadīšanas līdzekļi, vadības, datu apstrādes un sakaru aparatūra, kā arī tehnikas apkopes un kontroles līdzekļi, energoapgādes avoti.
Raķešu starta iekārta – paredzēta raķetes izvietošanai, notēmēšanai, sagatavošanai startam un palaišanai.
Sagatavots pēc «Latvijas padomju enciklopēdijas» (1984. g.)

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.