Aizvien vairāk studentu vēlas papildināt zināšanas kādā no Eiropas universitātēm, ko nodrošina Eiropas Komisijas finansētā studentu un jauno mācībspēku apmaiņas programma «Socrates – Erasmus».
Aizvien vairāk studentu vēlas papildināt zināšanas kādā no Eiropas universitātēm, ko nodrošina Eiropas Komisijas (EK) finansētā studentu un jauno mācībspēku apmaiņas programma «Socrates – Erasmus». Taču studētgribētāju īpatsvaru ierobežo finansiālās iespējas.
Nepilnos trīs gados, kopš programma darbojas, dažādu Eiropas valstu universitātēs zinātnisko darbu izstrādē zināšanas papildinājuši 555 Latvijas studenti. No Lauksaimniecības universitātes pērnajā gadā vien «Erasmus» stipendiju saņēmuši 26 studenti un deviņi mācībspēki. LLU profesore, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, kas nule kā Briselē piedalījās miljonā stipendiāta sveikšanā, «Ziņām» skaidro, ka stipendijas saņemšanai galvenais nosacījums ir mūsu vadošo profesoru noslēgtie divpusējie sadarbības līgumi ar kolēģiem kādā no Eiropas augstskolām. LLU pagājušajā gadā bija noslēgts 31 līgums, kas ļāva mūsu maģistrantiem un doktorandiem papildināties 13 valstu augstskolās.
Taču, ja salīdzina mūsu un kaimiņvalstu augstskolu aktivitāti, Latvijas augstskolas apmaiņas programmas sniegtās iespējas izmanto ievērojami mazāk. B.Rivža domā, ka viens no iemesliem ir naudas trūkums. EK ik gadu Latvijai piešķir ap 360 000 eiro, taču, lai students, pieticīgi dzīvojot, ārzemēs varētu iztikt, mēnesī nepieciešams tērēt aptuveni 500 eiro, bet no EK naudas iznāk tikai 400 eiro. Turklāt dažādās valstīs dzīves dārdzība ir atšķirīga. Tāpēc citu zemju studentiem papildus tiek piešķirts valsts līdzfinansējums. Piemēram, Čehija, kas gan ir ievērojami lielāka zeme, no EK gadā saņem divus miljonus eiro, bet pati valsts piemaksā ap 5,1 miljonu eiro. B.Rivža uzsver, ka tādējādi tiek sekmētas kvalitatīvākas studijas. Turklāt iekļauties vienotā Eiropas studiju telpā prasa arī Latvijas valdības parakstītā Boloņas deklarācija, kas līdz 2010. gadam katrai dalībvalstij liek sasniegt stāvokli, lai katru gadu vismaz desmit procentu studentu iekļautos minētajā apmaiņas programmā. Pašlaik Latvijā šādu studentu skaits ir tikai 0,17 procentu, bet Eiropā – viens procents. Ārzemēs studētgribētāju skaits varēs palielināties vien tad, ja Latvijas valdība nāks talkā ar līdzfinansējumu, šādu pārliecību pauž B.Rivža.
