Tikai tagad oficiāli sākas cīņa par ES ražošanas kvotām.
Tikai tagad oficiāli sākas cīņa par ES ražošanas kvotām.
Kā zināms, 31. oktobrī ES starpvaldību konference apstiprināja ES sarunu pozīciju lauksaimniecības jautājumos ar Latviju. Kaut gan tajās fiksētās ES nostādnes un prasības mums nav jaunums, tā ir pirmā oficiālā ES pozīcija itin visos lauksaimniecības jautājumos.
ES pozīcija dod pamatu gan tālākam sagatavošanās darbam, gan Latvijas prasībām pēc labākiem iestāšanās nosacījumiem, gan zemnieku streikiem.
ES nosauc ciparus Latvijas attīstībai
Par ES paplašināšanās plāniem Latvija vairākkārt tika informēta jau iepriekš. 2002. gada 30. janvārī Eiropas Komisija paziņoja par jauno valstu zemnieku finansēšanu 25 procentu apmērā no dalībvalstu zemnieku finansējuma un par dāsnāku atbalstu lauku attīstībai. 28. jūnijā Briselē ES Latvijai pirmoreiz oficiāli iesniedza savu pozīciju sadaļā «Lauksaimniecība», bet nepilnīgu. Ar šo datumu sākās oficiālas sarunas par Latvijas iestāšanās nosacījumiem lauksaimniecībā, kaut gan neoficiālas konsultācijas notiek jau gadu.
Līdz šim netika apspriests zemniekiem vissvarīgākais – tiešo maksājumu un ražošanas kvotu – jautājums. Uz katru mūsu pārstāvju vaicājumu «Kāpēc jūs mums neļaujat turpmāk ražot vismaz tik, cik līdz šim?» atbilde skanēja: «Par šo jautājumu pozīcija tiks pieņemta vēlāk.»
«Tagad beidzot nosaukti precīzi skaitļi tiešajiem maksājumiem, uz kuriem bāzējoties, var notikt sarunas,» tā Saeimas ESIC atzīst Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrijas Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktors un zemkopības ministrs Eināra Repšes valdībā.
Pēc iestāšanās ES Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņems četras reizes vairāk nekā pašreiz, prognozēja Latvijas Ārlietu ministrijas sarunu ar ES vadītājs Andris Ķesteris. ES paredzējusi Latvijas zemniekiem izmaksāt 44 miljonus eiro (26 miljoni latu) gadā. Šie maksājumi tiks papildināti ar 8 miljoniem eiro (4,7 miljoni latu) Latvijas valsts līdzfinansējuma.
Vairāk zemes vai vairāk naudas?
Kaut arī jaunu pārsteigumu nedz Latvijas valdībai, nedz zemniekiem šai dokumentā nav, ministrs atzīmē, ka, pirmkārt, lauku attīstības sadaļā parādījušies konkrētāki nosacījumi; otrkārt, minēti precīzi skaitļi references platībām un references ražībai; treškārt, ir konkretizēti 25 procenti tiešo maksājumu; ceturtkārt, panāktas izmaiņas ražošanas kvotu jautājumos: neliels palielinājums (+5 procenti jeb +172 tonnas) cietes kvotās un būtisks (+26 procenti jeb +13 900 tonnu) cukura ražošanai.
ES joprojām neatzīst graudaugu vidējo ražību 3 tonnas, kāda ir Latvijas specializētajās graudkopības saimniecībās. Kā zināms, hektārmaksājumus aprēķina, 63 eiro reizinot ar references ražību, kas Latvijai noteikta 2,03 tonnas no hektāra. Latvijas pārstāvji ir noskaņoti sarunās panākt vismaz 2,5 tonnas no hektāra references ražības atzīšanu, bet tas var izdoties tikai ar vienu nosacījumu. Kā teikts pozīcijas dokumentā: «ES uzsver, ka references ražības aprēķināšana šādā veidā prasītu pamatplatības pārrēķināšanu, izmantojot attiecīgu (mazāku) platību.»
Tātad iznāk, ka 3 tonnu ražības atzīšanu subsīdiju formulai var panākt, tikai ņemot vērā šādu ražību ieguvušo saimniecību kopplatību. Arī no Latvijas pieprasītajiem tiešajiem maksājumiem 688 000 hektāriem aramzemes ES savā pozīcijā nemainīgi atzīst tikai 462 843 hektārus. No tā izriet, ka Latvija var panākt augstāku vienu reizinātāju, samazinot otru… To, ka sarunās galvenais būs «izsist» iespējami augstāku reizinājumu, netieši apliecināja Mārtiņš Roze. «Dažādiem hektārmaksājumu kalkulācijas variantiem nacionālajā aploksnē ir dažādas summas,» viņš teica.
Sākumā visiem zemes apstrādātājiem ES sola vienkāršotos maksājumus, kurus drīkstēs aprēķināt, sākot no 0,3 hektāriem mazdārziņa un kuriem nedrīkstēs noteikt augstāku slieksni par hektāru. Vai tas nozīmē, ka Latvijā vismaz hektāra īpašnieks garantēti saņems tiešos maksājumus?
Kaut gan Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka Latvijas laukos sociālie maksājumi ir nepieciešami (nepasliktinot lielsaimnieku konkurētspēju ES tirgū), ministrs Mārtiņš Roze pašlaik šaubās, vai ES iecere šādi ir īstenojama: «Tā kā ES noteikusi, ka minimālais pārskaitījums no ES zemniekam nedrīkst būt mazāks par 50 eiro, tad, pēc mūsu aprēķiniem, iznāk, ka pirmajā gadā subsīdijas iespējams samaksāt ne mazākai saimniecībai kā 1,2 hektāru platībā… Turklāt nedrīkst pret visām saimniecībām attiekties vienādi – instrumentiem konkurētspējīgo saimniecību atbalstam jāatšķiras no tā sauktajiem sociālajiem maksājumiem sīksaimniecību atbalstam.»
No nacionālā budžeta varēs piemaksāt tikai liniem
Valstij no nacionālā budžeta būs atļauts piemaksāt lauksaimniecības nozarēm tikai tajā gadījumā, ja valsts atbalsts pirms iestāšanās bijis lielāks nekā ES atvēlētās subsīdijas. Bet ar diviem nosacījumiem: ja tas tiek sniegts ES atbalstītās nozarēs un ja nepārsniegs maksājumu līmeni dalībvalsts fermeriem. No šīs nemainīgās ES pozīcijas ir divas vecas un rūgtas atziņas: 25 procentiem nedrīkstēs piemaksāt no nacionālā budžeta un pēc iestāšanās ES cūkkopējiem nedrīkstēs maksāt subsīdijas.
Tā kā Latvijā tikai maksājumi par liniem ir augstāki nekā ES, tad vienīgie, kas var iegūt no šā nosacījuma, ir linu audzētāji. Tā ir tikai iespēja, jo «šāda pieeja liniem vēl jāpanāk sarunās», piezīmē Mārtiņš Roze. Klimatisko apstākļu dēļ linu ražas Latvijā ir zemākas nekā citās ES valstīs (3 tonnas linu stiebriņu no hektāra Latvijā pret 7 tonnām no hektāra Beļģijā un Francijā). Tāpēc Latvija prasa papildu palīdzību šķiedras linu audzētājiem, kas būtu 100 procentu no pašreizējā ES tiešo maksājumu atbalsta. Sarunās tiks prasīta ES atļauja piecus gadus piemaksāt linu audzētājiem no nacionālā budžeta, īpaši uzsverot, ka tas ir atbalsts Latgales tradicionālajam saimniekošanas veidam.
Lielāka skaidrība par lauku attīstības iespējām
Līdzekļu ieguldīšanai Latvijas lauku attīstībā vissvarīgākais ES nosacījums ir līdzfinansējuma apmērs – piedāvāti 80 procenti astoņiem lauku attīstības pasākumiem pašreizējo 50 procentu vietā, uzsver Mārtiņš Roze.
Ar lielāko daļu no piedāvātajiem lauku attīstības pasākumiem (agrovides pasākumiem, apmežošanu, agrīno pensionēšanos, atbalstu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem apvidiem, tehnisko palīdzību) Saeimas ESIC iepazīstinājis iepriekš. ES kandidātvalstīm piedāvā trīs jaunus atbalsta veidus – pusnaturālajām saimniecībām, kuras vēlas pārstrukturēties, ražotāju grupu izveidei (faktiski, kooperatīviem) un ES standartu ieviešanai (videi, pārtikas drošībai sanitārajiem apstākļiem, dzīvnieku labturībai).
Atbalsts pusnaturālajām saimniecībām tiek palielināts no solītajiem 750 eiro līdz 1000 eiro gadā, turklāt iespēja to saņemt būs piecus gadus pēc iestāšanās, teikts ES pozīcijas dokumentā.
Tiks veicināta ražotāju grupu (kooperatīvu) izveide, bet tikai tajos sektoros, kurus ar kvotām vai maksājumiem nereglamentē ES Kopējā tirgus organizācija. «Latvijas izpratnē kooperatīvi ir tikai viena no ražotāju grupām. Ražotāju grupai jāatbilst vairākiem kritērijiem, kurus tālāk var precizēt nacionālie likumi, bet tai noteiktā apvidū jāaizņem noteikta tirgus daļa, noteikts minimālais apgrozījums, kopīgi realizē produkciju. Visvairāk to izveide būs iespējama augļu un dārzeņu audzētājiem un zivju audzētājiem,» skaidro Mārtiņš Roze. Ja saražotās un pārdotās produkcijas vērtība gadā sasniegs miljonu eiro, tad pirmajā gadā varēs saņemt subsīdijas 5 procentu apmērā no produkcijas vērtības jeb 50 tūkstošus eiro.
Beidzot valdība oficiāli var iesaistīties «tuvcīņā» par labākiem iestāšanās nosacījumiem Latvijas lauksaimniekiem.
