Pirms trim dienām Rīgā sanāca Latvijas Republikas jaunā, astotā, Saeima. Tas bija svinīgs brīdis visai sabiedrībai, ko tiešraidē pārraidīja valsts televīzija.
Pirms trim dienām Rīgā sanāca Latvijas Republikas jaunā, astotā, Saeima. Tas bija svinīgs brīdis visai sabiedrībai, ko tiešraidē pārraidīja valsts televīzija. Bet padomājiet, kā tas bija tieši pirms 80 gadiem, kad 1922. gada 7. novembrī uz savu pirmo sēdi pulcējās pirmā Saeima, reāli sāka darboties mūsu valsts pamatlikums – Satversme.
Uzreiz gan jāteic, ka šī Satversme pastāvēja tikai 12 gadu. 1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis izdarīja apvērsumu un visu varu pārņēma savās rokās. Savu darbību tad izbeidza politiskās partijas, Saeimas deputāti tika aizsūtīti mājās. Kādu brīdi vēl amatā palika valsts prezidents Alberts Kviesis, bet drīz arī viņš tika nobīdīts malā.
Satversmes darbība, tā sacīt, «uz papīra» tika atjaunota, sākoties padomju okupācijai 1940. gadā. It kā pēc vecajiem likumiem tika izsludinātas Saeimas vēlēšanas, taču tajās atļāva izveidot tikai vienu sarakstu. Kad to «ievēlēja», Saeima pieprasīja Latviju pievienot Padomju Savienībai…
Zināmā mērā Satversme tika atdzīvināta Otrā pasaules kara laikā, kad par tās atzīšanu iestājās Pretošanās kustība, kuras Centrālo padomi vadīja pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste. Taču vācu okupanti šos cīnītājus apcietināja, daudzi no viņiem gāja bojā. Tādēļ nākamā Satversmes atjaunošana sākās tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.
Pārlasot sava vectēva runu 1. Saeimas pirmās sēdes atklāšanā, mani pārsteidz, cik viņš bija lakonisks un kādās desmit rindās skaidri pateica savu domu. Tās teksts bija šāds: «Mēs cerēsim un visi būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums palīdzēs Latvijā nodibināt likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru! Dievs, svētī Latviju!»
Nekādā ziņā es nedomāju, ka vecā mana vectēva laikā radītā Satversme ir pilnīga. Par to var būt dažādi uzskati. Taču jaunajiem Latvijas saimniekiem un noteicējiem tomēr ir jāskatās, lai Satversme tiktu turēta godā. Un, ja to grib mainīt, tas jādara vienīgi likumā paredzētajā kārtībā, nevis vienkārši to atceļot..
Jānis Čakste, Latvijas pirmā prezidenta mazdēls
(No Jāņa Čakstes runas Spīdolas ģimnāzijā 7. novembrī)
