Zeme rīb, rati klaudz, kas to zemi rībināja? Nu atbrauca Mārtiņdiena deviņiem kumeļiem. Senos laikos Mārtiņdiena braši sagaidīta un šāda vārda īpašnieku nav arī trūcis.
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
Senos laikos Mārtiņdiena braši sagaidīta un šāda vārda īpašnieku nav arī trūcis. «Ziņām», meklējot Mārtiņus šai lapai, gan šķita citādi, jo atrast viņus bija ļoti grūti. Lai nu kā, Mārtiņi sameklēti un svētki var sākties. Bet kas tad īsti vajadzīgs, lai kārtīgi nosvinētu Mārtiņdienu? Gan paši vārda īpašnieki, gan citi, jautāti par Mārtiņdienas tradīcijām, pārsvarā var nosaukt vien to, ka galdā jāliek zoss cepetis. Taču izrādās, tieši uz Mārtiņiem sākas arī budēļos iešana.
Pēc latviešu senajām tradīcijām Mārtiņam tāpat kā Ūsiņam kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana – govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.
Tikko Latvijā nosvinēts Helovīns, kaut gan patiesībā šīs atrakcijas mierīgi varētu pārlikt uz Mārtiņiem, jo šajā laikā, beidzoties veļu laikam, arī Latvijā sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi – mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni.
Mārtiņbērni ieradās, tērpušies dažādās maskās. Populārākās no tām bija lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra, čigāna maskas. Budēļos iešana bija jautrs un gaidīts pasākums. Budēļi ņēma līdzi kules, kur ielikt sadotās dāvanas, visbiežāk ēdienus.
Masku gājiens jau iztālēm bija dzirdams, jo tā dalībnieki bija paņēmuši dažādus priekšmetus – katlu vākus, pannas, pudeles, karotes, bungas, zvārguļus –, ar ko taisīt troksni.
Mājās ienākušas, ķekatas vispirms pārbaudīja istabu tīrību un kārtību, meitu čaklību, bērnu lasītprasmi un paklausību. Tas viss norisinājās jautrā, asprātīgā dialogā. Ar dziesmām budēļi gan nopēla, gan slavēja.
Ķekatu lēkāšana un kāju sišana dancojot ir īpaša ļauno garu aizbaidīšana un svētības veicināšana. Dejošanā ir arī saskatāmi seni auglības rituāli.
Tautasdziesmās daudz apdziedāta budēļtēva rīkste, kurai piemīt maģisks, auglību nesošs spēks. Cilvēki un dažkārt arī dzīvnieki ar to tiek pērti, lai būtu spēcīgi un veseli.
Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem, galvenais mērķis ir bijis nodrošināt auglību. Par to liecības atrodam gan tautasdziesmās, gan ticējumos. Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.
Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties.
***
Vārds: Mārtiņš
Uzvārds: Lazdāns
Vecums: 21
Mārtiņdienas svinības: parasti vārdadienu svinu ģimenes lokā.
Mārtiņdienas elementi: galdā jābūt zosij vai gailim. Atceros, ka senāk arī mums ģimenē uz Mārtiņdienu mielastā bija zoss, tagad gan sen nav taisīta. Tomēr šogad esam nolēmuši seno tradīciju atjaunot un cienāt viesus ar zoss cepeti.
Mārtiņdienas tradīcijas: zinu, ka līdz Mārtiņdienai jābūt pabeigtiem visiem zemes darbiem un ražai novāktai.
***
Vārds: Mārtiņš
Uzvārds: Svilis
Vecums: 21
Mārtiņdienas svinības: ja esmu mājās, vārdadienu svinu ģimenes lokā, bet ja ir mācību laiks – tepat Jelgavā kopā ar draugiem.
Mārtiņdienas elementi: jāpasniedz ciemiņiem zoss cepetis. Arī mēs ģimenē esam mēģinājuši to pagatavot, bet diemžēl neiznāca. Tagad Mārtiņdienu svinam bez zoss cepeša.
Mārtiņdienas tradīcijas: Mārtiņdienas tradīcijas gan nepārzinu.
