Labs darbiņš, kas padarīts. Apmēram tā ceturtdien varēja secināt Einārs Repše, saņemot Saeimas uzticības balsojumu savai «caurspīdīgajai» valdībai, kura nu vismaz kādu laiciņu priecēs vai gluži otrādi dzīs izmisumā ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju.
Labs darbiņš, kas padarīts. Apmēram tā ceturtdien varēja secināt Einārs Repše, saņemot Saeimas uzticības balsojumu savai «caurspīdīgajai» valdībai, kura nu vismaz kādu laiciņu priecēs vai gluži otrādi dzīs izmisumā ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju. Par šīs valdības ilgmūžību gan jau ir izskanējušas visai skeptiskas piezīmes. Un gluži bez sava pamata jau tās nav. To apstiprināja kaut vai Saeimas prezidija vēlēšanas pirmajā 8. Saeimas plenārsēdē, kad par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidatūru Ingrīdu Ūdri balsoja tikai 53 no 55 valdības koalīcijas partiju deputātiem. Šis fakts apstiprina to, ka arī turpmāk Repšes valdība būs lielā mērā atkarīga no tā, kā Lemberga stutētā ZZS sapratīsies ar antiventspils savienību Latvijas Pirmās partijas (LPP) veidolā. Tāpat līdz šim nav kļuvis skaidrs, kad Repšes valdība tiks nokomplektēta pilnā sastāvā un tiks aizpildītas labklājības ministra un sabiedrības integrācijas ministra vakances, kuras jau aizrunātas ZZS un LPP. Tagad atliek tikai gaidīt jaunās valdības darba augļus, kas, spriežot pēc solījumiem, būs ienākušies visai drīz.
Šonedēļ atklātībā izskanējusi informācija par valstij piederošo «Lattelekom» daļu iespējamo pārdošanu Somijas telekomunikāciju uzņēmumam «Sonera». Šāda iespēja tiek apsvērta Latvijas valdības un «Soneras» sarunās par mierizlīgumu «Lattelekom» prāvā. Pārdodot 26% valstij piederošo kapitāldaļu, monopoluzņēmums «Lattelekom» pilnībā pārietu somu uzņēmuma kontrolē, jo tad «Sonerai» piederētu 75% uzņēmuma akciju. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) prezidents Pēteris Šmidre šai sakarā jau nācis klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja akcijas patiešām tiks pārdotas, LTA vērsīsies Satversmes tiesā, jo «Lattelekom» daļu pārdošana vai privatizācija ir pretrunā ar Saeimas lēmumu. Proti, 7. Saeima 2002. gada 13. jūnijā pieņēma lēmumu «Par valsts interešu aizsardzību «Tilts Communications» tiesvedības procesā pret Latvijas valsti». Būtībā tas paredz, ka valsts īpašumā jāsaglabā 51% «Lattelekom» kapitāla daļu.
Latvijas hokeja fani vēl joprojām nevar būt pārliecināti, ka 2006. gadā pasaules hokeja čempionāts patiešām notiks Rīgā, jo līgums starp Latvijas Hokeja federāciju (LHF) un potenciālajiem multifunkcionālās halles cēlājiem SIA «Multihalle» tā arī nav parakstīts. SIA «Multihalle» izpilddirektors Vilnis Baltiņš atteicies parakstīt līgumu sakarā ar labojumiem tā tekstā. Ar tiem jāiepazīstas visiem akcionāriem. Tomēr LHF prezidents Kirovs Lipmans saglabā optimismu, uzsverot, ka joprojām ir iespējams iekļauties projekta realizācijai paredzētajos termiņos un hokeja čempionāts Latvijā notikšot. Jācer, ka LHF spēs vienoties ar SIA «Multihalle», jo pretējā gadījumā hokeja faniem vajadzēs pamatīgi vilties, bet K.Lipmanam šķirties no sava amata.
Otrdien Kongresa starptermiņa vēlēšanās ASV Republikāņu partija ieguvusi pārsvaru ASV Senātā. Turklāt republikāņi savu pārsvaru saglabājuši arī Pārstāvju palātā. Stabilās republikāņu pozīcijas Senātā un Pārstāvju palātā būtiski atvieglos Buša administrācijas darbu, maksimāli vienkāršojot likumprojektu pieņemšanas kārtību.
Zināmā mērā amerikāņi, balsojot par republikāņiem, deva uzticības garantu prezidenta Buša realizētajai politikai, kuras prioritāte ir antiterorisma kampaņa un karš pret Irāku. Tādēļ jau tuvākajā laikā varam gaidīt jaunus pavērsienus ASV un Irākas konfliktā, jo Bušs ne vienreiz vien uzsvēris, ka ASV ir gatavas uzņemties Irākas militārās kampaņas vadību ar ANO mandātu vai bez tā.
Populārā aviokompānija «Scandinavian Airlines Systems» (SAS) nākamā gada laikā grasās likvidēt 2,7 tūkstošus darbavietu, taču kopumā likvidēšanai pakļauti 3,5 tūkstoši no 50 tūkstošiem darbavietu šajā aviokompānijā. Štatu samazināšana visvairāk skars kompānijas pārvaldes aparātu. Sakarā ar to, ka no apgrozības tiks izņemta piektdaļa no visām lidmašīnām, darbu zaudēs aptuveni 300 pilotu. SAS vadītājs J.Lindegārds štatu samazināšanu pamatojis ar nepieciešamību palielināt kompānijas produktivitāti un konkurētspēju.
Zviedrijā aizturētas trīs personas sakarā ar atklāto rūpnieciskās spiegošanas gadījumu telekomunikāciju uzņēmumā «Ericsson». Pastāv iespēja, ka tā rīcībā esošā konfidenciālā informācija nodota kādam Krievijas diplomātam. Īpašu rezonansi šis gadījums izraisījis tādēļ, ka kompānija «Ericsson» iesaistījusies arī aizsardzības biznesā, strādājot pie raķešu un radaru sistēmu uzlabošanas kaujas lidmašīnām.
