Aptuveni 3000 Jelgavas čigānu kopiena tikai 3. oktobrī reģistrējusi savu biedrību Tieslietu ministrijā. Kas mudinājis izšķirties par tādu soli?
Aptuveni 3000 Jelgavas čigānu kopiena tikai 3. oktobrī reģistrējusi savu biedrību Tieslietu ministrijā. Kas mudinājis izšķirties par tādu soli? H.Didžus teic, ka Latvijas Nacionālās kultūras biedrības vadība neesot varējusi pilnībā apmierināt novadu čigānu intereses un vēlmes. Provinces čigānus esot mēģināts izmantot politiskiem mērķiem, bet pašreiz viņi no tā ir norobežojušies un nolēmuši pievērsties savu tautiešu kultūras, izglītības un sadzīves vajadzībām.
Kā uzskata biedrības vadītājs, svarīgākie ir jautājumi, kas saistīti ar čigānu sociālo nodrošinātību un bērnu izglītību. Tādēļ sākts apzināt ģimenes, no kurām bērni neapmeklē skolu. Tikai čigānu bērnudārzu vai skolu viņi paši gan nevēloties, jo savas tautas kultūra un valoda tiekot pamatīgi ieaudzināta ģimenēs, tā H.Didžus.
Problēma čigāniem ir bezdarbs. Trūkst izglītības, jālauž aizspriedumi par čigāniem kā sliktiem strādniekiem. Tagad gandrīz neviens no uzņēmējiem, kas darbā pieņēmis čigānu, vēlāk viņam neatsakot. Laiki ir mainījušies, un viņu tautieši tiem līdzi.
