Var jau saprast jauno valdību: stājoties pie valsts stūres, tā vēlas būt noteicēja arī par finanšu resursiem.
Var jau saprast jauno valdību: stājoties pie valsts stūres, tā vēlas būt noteicēja arī par finanšu resursiem. Taču situācijā, kad iepriekšējā valdība savas beidzamās dienas vadīja, dāsni izdāļādama gan miljonus vērtus kredītu galvojumus dažādām firmām, gan bagātīgus pabalstus 7. Saeimas trūkumcietējiem, kas netika ievēlēti šajā parlamentā, tas ir, kad rokas un kājas saista priekšgājēju izliktie pinekļi, ir grūti (varbūt pat neiespējami) savilkt kopā valsts kases galus. Tādēļ jaunais premjers Einārs Repše vēlas steidzami ieviest «nulles budžetu». Tiekoties ar jaunās valdības locekļiem, viņš finanšu ministram Valdim Dombrovskim vēlēja steidzami sākt darbu pie tā izstrādes.
Dombrovskis iebilda, ka nepilnos divos mēnešos izstrādāt «nulles budžetu» nav iespējams un ka labākajā gadījumā to varētu izdarīt tikai 2004. gadam, jo vismaz pusgadu nepieciešams veikt auditu valsts iestādēs. Repše palika pie sava, tas ir, lai Dombrovskis «saspringtu jaunā budžeta izstrādāšanai» un atcerētos par tiem priekšlikumiem, kurus «nulles budžeta» veidošanā izteikusi Latvijas Banka. Dombrovskis sacīja, ka par šo jautājumu konsultējies ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču. Tad īpašu uzdevumu ministrs veselības aizsardzības jautājumos Āris Auders ierosināja, veidojot jauno valsts budžetu, vismaz pievērst «īpašu uzmanību» tām struktūrām, kurās ir «vislielākās aizdomas» par lieku līdzekļu tērēšanu. Savukārt premjera biedrs Ainars Šlesers ieteica salīdzināt ministriju funkcijas, vai tās nedublējas un tā nerodas iespējas ietaupīt. Viņš arī ierosināja noteikt termiņus, kādos izstrādājams nākamā gada budžets un aiznākamā gada «nulles budžets». Tad nu Repše citēja Hugo Diega lomas atveidotāju Edgaru Liepiņu, pamācīdams, ka «vajag tik sākt rakt» un tad jau atradīsies iespējas samazināt budžeta izdevumus. Neievērodams sava partijas biedra Dombrovska vārgos argumentus, premjers tomēr uzdeva viņam veidot darba grupu budžeta izstrādei.
Uz iespējām ietaupīt līdzekļus norādīja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, atzīmēdams, ka nav nepieciešams septiņām ministrijām pārraudzīt izglītības jautājumus. Turklāt viņš esot novērojis, ka dažādu Izglītības un zinātnes ministrijas projektu lietderība esot 10 – 20 procentu (re, kā!). Repše, to izdzirdot, teica, ka vienmēr zinājis – «no Kārļa gaidāmas interesantas domas». Vai tādējādi būtu sagaidāms IZM budžeta apcirpums par 80 – 90 procentiem? Patiesi interesanta doma.
Vispār jau gribas, lai jauni, enerģiski cilvēki, kādi pašlaik ir mūsu valsts vadībā, rīkotos enerģiski un radikāli. Tajā pašā laikā jāpatur prātā teiciens par steigu un blusām. Ja steigu piekopj nevietā un budžetu sajauc ar blusām, var iznākt liela un nepieļaujama kasīšanās. Vai mēs to drīkstam atļauties?
