Vārds «integrācija» ienācis mūsu sarunvalodā, un jau pie tā pierasts. Par integrāciju mums stāsta plašsaziņas līdzekļi, valstsvīri, sabiedriskās organizācijas, taču bieži vien šo jēdzienu izprotam ļoti šaurā nozīmē.
Vārds «integrācija» ienācis mūsu sarunvalodā, un jau pie tā pierasts. Par integrāciju mums stāsta plašsaziņas līdzekļi, valstsvīri, sabiedriskās organizācijas, taču bieži vien šo jēdzienu izprotam ļoti šaurā nozīmē – kā cittautiešu iedzīvošanos latviskajā vidē. Integrācija ir arī cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanās sabiedrībā. Šim mērķim Latvijā ir organizēta sabiedrības integrācijas nedēļa ar nosaukumu «Mēness māja». Tajā piedalīsies arī Jelgavas Speciālās skolas kolektīvs.
Jelgavas Speciālās skolas pedagogu uzdevums ir ne tikai dot saviem audzēkņiem pēc iespējas vairāk zināšanu, bet arī mācīt dzīvot ģimenē, kolektīvā, savā pilsētā un sabiedrībā, justies noderīgiem. Uz viena no kabineta durvīm ir uzraksts «Dzīves mācība». Aiz tām 187 skolas skolēni iepazīst pasauli un mācās tajā ieņemt savu vietu.
Mācās zinības un arodu
Nupat Jelgavas Speciālā skola saņēmusi licenci par tiesībām saviem audzēkņiem pēc attiecīgu pārbaudījumu nokārtošanas piešķirt profesionālo kvalifikāciju: zēniem – apdares darbu remontstrādnieks, meitenēm – šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju un iekārtu palīgšuvējas. Līdz ar to jau šajā mācību gadā 12. klases absolventi varēs saņemt profesionālās iemaņas apliecinošu dokumentu. Skolas direktors Aivars Preiss uzsver, ka šādas iespējas ir sevišķi svarīgas speciālo skolu izglītības sistēmā, jo tagad profesiju var apgūt vienlaikus ar speciālo izglītības programmu.
«Iespēja saviem skolēniem dot arī profesionālo izglītību radās sadarbībā ar Profesionālās izglītības departamentu, kas mācību programmu izstrādē mums sniedza metodisku palīdzību. Varam būt lepni, jo pašlaik Latvijā šādu skolu nav daudz,» stāsta direktors. Sākt apgūt profesiju speciālajā skolā varēs visi desmito klašu skolēni. Visi, kas vēlēsies un spēs. Skolai ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem pilsētas uzņēmumiem, kuros skolēni var strādāt mācību praksi un kuros, kā norāda A.Preiss, bieži vien atrod arī darba devējus.
Apdares darbu remontstrādnieku specialitātes pasniedzēja Faina Želamkova stāsta, ka ir izstrādāta pilnīgi jauna programma, kas paredz sagatavot plaša profila remontstrādniekus. «Agrāk apmācījām apmetējus, krāsotājus, tapešu līmētājus, taču tagad zēni apgūs arī mūrnieka specialitāti, namdara un apmetēja darba iemaņas,» skaidro F.Želamkova.
Pieredze rāda, ka aizvien vairāk skolēnu izvēlas mācības arodklasē. Apmetēja specialitāti pagājušā gadā izraudzījās arī trīs meitenes. Pašlaik skolā arodizglītību apgūst piecdesmit audzēkņu, un pedagogi atzīst, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām parasti, rodot iespēju strādāt, darbus veic ļoti augstā kvalitātē un ar lielu atbildību.
Pamatprasmes visiem
Speciālajās skolās amatapmācība ir viens no svarīgākajiem mācību priekšmetiem – astoņas stundas nedēļā. Jelgavas Speciālajā skolā var apgūt kokapstrādi, metālapstrādi, šūšanu. «Amatmācības skolotājs Viktors Klegeris skaidro: «Mēs no audzēkņa gaidām praktisko attīstību, bērnus iepazīstinām ar materiālu, mācām kustības. Svarīgi ir pievērst uzmanību arī sociālajai integrācijai. Mūsu audzēkņiem jāmācās pēc iespējas pilnvērtīgāk iet to ceļu, ko viņi spēj, un tas nav taisns,»
Aivars Preiss uzsver savas vadītās mācību iestādes specifiku, kur paralēli izglītojošam darbam tiek veikta korekcija un tagad jau arī iegūta profesionālā izglītība. Turklāt vienlaikus notiek bērnu integrēšana mazajā skolas kolektīvā un sabiedrībā. «Mūsu audzēkņi skolā mācās dzīvot un sadzīvot, cits citu pieņemt tādu, kāds viņš ir. Būtu jāaudzina arī pati sabiedrība, jāmāca pieņemt cilvēkus ar dažādiem veselības traucējumiem, jo diemžēl ne vienmēr apkārtējie tam ir gatavi. Bieži vien arī vecāki, sūtot savu bērnu ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošajā skolā, pieļauj kļūdu, kas vēlāk grūti labojama,» skaidro A.Preiss.
Dot iespēju sevi parādīt
Jelgavas Speciālā skola cenšas iesaistīties visos pasākumos, kur viņi ir gaidīti. Direktora vietniece audzināšanas darbā Niola Ābola stāsta, ka bērniem ar attīstības traucējumiem ir svarīgi sevi parādīt, iesaistoties dažādos projektos un pasākumos. Skolēni ir vienmēr gatavi darboties.
Pašlaik skola piedalās sadarbības projektā ar Zviedriju, kur ir iespēja iepazīties ar datora izmantošanu darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Zviedri veiksmīgi izmanto datorus un speciālas programmas.
Lai bērni varētu pašizpausties un atrast sev piemērotu nodarbi, skolā tiek organizēti vairāki pulciņi – vizuālās mākslas, ādas apstrādes, rokdarbu pulciņš, mākslinieciskās pašdarbības, sporta, aušanas, skolas vēstures pulciņš un citi. Regulāri tiek rīkotas darbu izstādes.
Pusdienas var paēst visi
«Šajā mācību gadā mūs atbalstīja Jelgavas pašvaldība un no sociālā budžeta piešķīra līdzekļus, kas skolā nodrošina bezmaksas ēdināšanu Jelgavas bērniem no trūcīgām ģimenēm. Tādu skolā ir pietiekami,» skaidro A.Preiss. Līdz jaunajam gadam speciālajai mācību iestādei ir piešķirts 2300 latu, bet no jaunā gada nepieciešamā naudas summa būs iekļauta skolas budžetā. Arī vecā ēdnīca ir pārtapusi mājīgā un omulīgā telpā, ko remontējuši pašu speciālisti – jaunie remontdarbu meistari. «Skolēni strādāja ar lielu mīlestību un rūpību. Praksē savā skolā, bērni mācās veidot ap sevi skaistu vidi, cienīt un novērtēt to. Tagad uz ēdnīcu katrs nāk ar prieku. Meitenes uzšuva ēdnīcai skaistus aizkarus, galda salvetes,» stāsta N.Ābola.
Projekti, kas palīdz iekļauties
Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs speciālajām skolām organizē dažādus pasākumus, kurus jelgavnieki cenšas nepalaist garām. Pagājušajā gadā Speciālā skola iesaistījās divu gadu projektā. Tā mērķis bija rast sadarbību ar kādu savas pilsētas vispārizglītojošo skolu. Speciālā skola atrada sev draugus Spīdolas ģimnāzijā. Projekta uzdevums bija veidot kopīgu pasākumu speciālajām un vispārizglītojošajām skolām. Šā gada maijā jelgavnieki rādīja savu koppriekšnesumu republikas mērogā. Oktobrī astoņas labākās skolas bija uzaicinātas uz projekta noslēguma balli Mežotnes pilī, kuru vidū bija arī abas Jelgavas skolas.
Speciālās skolas audzēkņi ar saviem mākslas darbiem un rokdarbiem piedalās dažādos konkursos un izstādēs, piemēram, šā gada jaunrades festivālā rūpju bērniem. Jelgavnieku izstāde pat izpelnījās Taivānas pārstāvniecības Latvijā atzinību par izcilāko darbu kolekciju.
Starptautiskajā zīmējumu konkursā «Drošāka pasaule» Jelgavas Speciālā skola piedalījās ar septiņiem zīmējumiem. Arī tie izpelnījās atzinību un bija izlikti apskatei starp labākajiem darbiem Rīgas Skolēnu pilī.
Rīt integrācijas nedēļā visa Speciālā skola – skolēni un pedagogi – dosies uz Rotaļu dienu Rīgā, lai kopā priecātos, draudzētos un gūtu pozitīvas emocijas. «Gribam, lai mūsu bērni vairāk iziet sabiedrībā, iepazīstas ar to un iepazīstina ar sevi. Lai mācās nebaidīties no apkārtējiem, bet tieši otrādi – parādīt labāko, kas viņos ir,» teic direktora vietniece.
Speciālā nozīmē «īpaša»
«Skumdina doma, ka daudzi vecāki, izdzirdot vārdu «speciālā», izjūt bailes un reizēm nepatiku. Pie mums nonāk bērniņi pēc speciālās komisijas slēdziena. Tad pedagogiem jāveic liels skaidrošanas darbs vecākiem, lai pārliecinātu viņus, ka vārdā «speciālā» nav nekas biedējošs. Tas nozīmē, ka ar bērniem strādā speciāli izglītoti un pieredzējuši pedagogi, kas prot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām dot pēc iespējas vairāk zināšanu un dzīves pieredzes,» skaidro N.Ābola. Bieži vien vecāki savus bērnus atved uz speciālo skolu 4., 5. klasē, kad viņi vispārizglītojošajā skolā jau paspējuši sevī nostiprināt negatīvu attieksmi pret mācībām, jo netika tām līdzi; pret apkārtējiem, jo tie viņus ķircinājuši; un ieguvuši daudz kompleksu. Varbūt bērnu ar attīstības traucējumiem integrācija vispārizglītojošajās skolās arī būs iespējama, un speciālā skola varēs saplūst ar kādu no tām, taču pagaidām mūsu bērni, sabiedrība un arī valsts diemžēl tam nav gatava,» atzīst Jelgavas Speciālās skolas pedagogi.
***
No Speciālas skolas skolēnu sacerējumiem, kas veltīti valsts svētkiem.
«Latvija! Es tevi mīlu un cienu. Tu esi tik skaista! Tev ir gan pauguri, gan upes un meži. Tu esi tik auglīga un tīra kā zelts.»
«Latvija! Es tevi mīlu! Es iešu tevi aizstāvēt no ienaidnieka. Tu esi skaista!»
«Latvijas zeme ir klusa zeme. Tā ir zeme, kur cilvēki mācās, strādā un dzied. Tu esi man ļoti dārga! Pienāk vakars, un es vēroju, kā saule noriet.»
«Latvija, es gribu raudzīties ar savām acīm, kā mēs ar saviem darbiem Tevi padarām skaistāku un bagātāku!»
