«Cilvēks ir radīts laimei kā putns lidojumam. Uzdrīkstēsimies būt gan vājas, gan stipras, gan gudras, gan atzīt, ka neko nesaprotam!» tā Zemgales novada lauku sieviešu konferences «Lauku sievietes uzdrīkstēšanās» dalībnieces uzrunāja Jolanta Knope.
«Cilvēks ir radīts laimei kā putns lidojumam. Uzdrīkstēsimies būt gan vājas, gan stipras, gan gudras, gan atzīt, ka neko nesaprotam!» tā Zemgales novada lauku sieviešu konferences «Lauku sievietes uzdrīkstēšanās» dalībnieces uzrunāja Jolanta Knope, Latvijas Lauku sieviešu apvienības valdes locekle.
Uz pasākumu «dvēseles pacelšanai» bija ieradušās 148 sievietes no Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles un Rīgas. Pasākuma vadmotīvs: es neesmu sliktāka tāpēc, ka dzīvoju laukos; es neesmu viena, jo man ir daudz draugu un domubiedru.
Uzdrošinājušās pamest nenovāktos biešu laukus un nemazgāto veļu, Zemgales lauku sievietes pulcējās Jelgavā. Tādu cilvēku pieplūdumu rajona Padomes zāle sen nebija redzējusi – vajadzēja pat ierīkot papildu sēdvietas.
«Tas nozīmē, ka gribam sajust vienotību, jo esam daudzas un līdzīgi domājošas,» atzina Jelgavas rajona Pieaugušo izglītības centra vadītāja Ingrīda Mikiško. Viņa uzsvēra, ka mūsdienu lauku sievietei ne tikai jābaro bērni, jāiet politikā, bet arī nemitīgi «jāstutē» vīrietis, kaut gan bieži viņš nemaz negrib tikt ārā no purva, jo tās esot viņa mājas…
Uzdrīkstēties zināt un darīt
Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule domā, ka sievietēm ne tikai jāuzdrīkstas, bet arī jādara. Stāstot par savu pieredzi, viņa uzsvēra, ka lepojas ar to, ka dzīvo laukos, ka slaukusi govis un tirgū pārdevusi gaļu.
Jelgavas Zonta kluba pārstāvei Edītei Bišerei šķiet, ka galvenā ir spēja mācīties visu mūžu. Viņa kopš 1991. gada ir uzņēmēja un aicina biznesā iesaistīties arī citas sievietes. «Nevis stutējiet sev vīru pa priekšu, bet ejiet pašas pa priekšu!» viņa sacīja. Pasākuma dalībnieces ar atzinību uzņēma Jelgavas Zonta kluba prezidentes Baibas Rivžas apsveikuma vēstuli. Viņa par sieviešu uzdrīkstēšanos pārliecinājusies, vadot mikrokredīta projektus un tiekoties ar sieviešu klubiņu pārstāvēm.
«Uzdrīkstējušās lauku bagātnieces!» pasākuma dalībnieces uzrunāja «vienīgais zvirbulis» dāmu pulciņā – Cenu pagasta priekšsēdētāja vietas izpildītājs Guntis Rozītis. Viņš gribētu, lai arī Cenu pagastā būtu uzņēmīgu dāmu klubiņš.
Savukārt Dobeles rajona Bēnes pagasta priekšsēdētāja atzina, ka viņai pagaidām vēl neizdodas iekustināt savas pašvaldības sievietes, tāpēc braukusi uz Jelgavu skatīties, kā citas zemgalietes to prot. «Es viņām tomēr mājās sēdēt neļaušu,» bēneniece ir apņēmības pilna. Piekrītot dobelnieču teiktajam, sievietes vienojās kopīgā dziesmā. «Bēdu manu lielu bēdu…» ir kļuvusi par lauku sieviešu himnu, jo «akmeņu jau mums netrūkst, liksim tikai zem tiem bēdas un iesim dziedādamas,» sprieda sievas.
Krāsainas kā kļavas
Psiholoģes Dainas Reinfeldes uzstāšanās par tēmu «Lauku sieviete šodienas sociālās vides kontekstā» sievietēs raisīja gan smaidus, gan rosināja uz nopietnām pārdomām. Tā bija savējās saruna ar savējām, jo divas trešdaļas sanākušo dāmu psiholoģe iepazinusi lauku sieviešu klubiņu rīkotajos lekciju ciklos.
«Trauslās, krāsainās, mīļās un reizēm satumsušās!» D.Reinfelde uzrunāja zemgalietes. Viņa mudināja sievietes uzdrīkstēties pacelt acis no pelēkās ikdienas, pamanīt krāsas, priecāties par to, kas mēs katra esam, ar ko atšķiramies cita no citas.
Psiholoģe slavēja sievietes par uzdrīkstēšanos pretoties negatīvajām emocijām un radīt brīnumu no nekā – atvērt puķu un dārzeņu veikaliņu tālajā Aizkrauklē vai vecu graustu pārvērst mājīgās klubiņa telpās, kā to paveikušas Bauskas rajona Codes pagasta meitenes.
Savukārt Anita Mellupe, grāmatu apgāda «Likteņstāsti» īpašniece un Lauku sieviešu apvienības locekle atzīst, ka ne jau stili un krāsas ir jāapgūst Latvijas dāmām, jo viņas tāpat ir vienas no skaistākajām sievietēm pasaulē. «Es savām Siguldas pagasta meitenēm rīkošu uzņēmējdarbības kursus,» viņa sacīja. A.Mellupe dalījās pieredzē par nesen apmeklēto Somijas sieviešu uzņēmēju darinājumu izstādi, kur savus izstrādājumus piedāvāja ap 500 dalībnieču. Somu sievietes jau 55 gadus ir apvienojušās sieviešu uzņēmēju organizācijā. A.Mellupe Somijā ar interesi vērojusi, kā sievietes stundām ilgi stāvējušas rindās, lai pirktu citu darinājumus. Viņa pauda nožēlu, ka mēs esam atradināti no tā, ka daudzas jaukas un noderīgas lietas varam izgatavot tepat savā pagastā. «Pulcēties, kooperēties un priecāties,» grāmatizdevēja mudināja sievietes un uzsvēra, ka «čupoties» vajag ar tiem cilvēkiem, kas grib strādāt, nevis ar tiem, kas čīkst, ņaud un nevēlas palikt laukos.
Pasākumā veiksmīgas uzņēmējdarbības piemērus varēja ne tikai dzirdēt un redzēt, bet arī… nogaršot. Sievietes slavēja no saimnieces Jolantas Knopes govju piena Limbažos ražoto sieru un Vidzemes sieviešu firmas «Herbe» kaltētos augļus un dārzeņus.
Par sievietes uzdrošināšanos liecina arī radošo domu un darbu centra «Svētelis» tapšana. Mākslas studiju ar draugu un sponsoru palīdzību nodibinājusi Ingrīda Lisovska, sākot strādāt ar bērniem, galvenokārt invalīdiem. Konferences zāli rotāja brīnišķīgs dekors, kura idejas autore ir studijas dalībniece Marta Reihmane, bet darbs tapis, piedaloties Ievai Iesmiņai, Jurim un Kristapam Bandeniekiem, Līvai Levicai un Karīnai Piesei.
Vajag tik rakt!
Visinteresantākā bija konferences uzdrīkstēšanās pieredzes apmaiņas daļa, kurā sievietes stāstīja par paveikto. Agita no Iecavas sieviešu klubiņa «Liepas», kas mainīt dzīvi un kļūt par kosmetoloģi uzdrošinājusies 40 gadu vecumā, iepazīstināja ar savu pieredzi kredītu ņemšanā. Sabiedriskā darba pieredzi viņa guvusi, darbojoties Latvijas Zemnieku federācijas sieviešu organizācijā. Tagad Agita sieviešu klubā raksta projektus, no kuriem pēdējais ir par telpu remontu un aprīkojumu jauno vecāku skolai.
Beate, bijusī rīdziniece, pirms trim gadiem Iecavas pagastā iegādājusies māju, nezaudējusi aktīvo dzīves pozīciju, sapratusi, ka arī laukos ir ko darīt. Ideja par topošo vecāku skolu radusies no secinājuma, ka apkārtnes sievietes par maz baro bērnus ar krūti. Projekts, uzvarot konkursā, saņēmis finansējumu, un septembra beigās vecāku klubiņš sācis darboties. Pašlaik tajā zinības apgūst četras jaunās ģimenes.
Arī iecavniece Signe ir aktīvas dzīves pozīcijas piekritēja, viņa vada nometni alerģiskiem un astmatiskiem bērniem un viņu ģimenēm. Šogad pasākumā iesaistījušies vairāk nekā 60 cilvēku un Iecavā nodibināta astmas biedrības filiāle. «Cilvēkam, kas nodarbojas ar savu biznesu šaurā lokā, tā ir iespēja iziet sabiedrībā. Sieviete laukos var daudz ko vairāk mainīt, izcelt sevi un savu ģimeni,» atzīst Signe.
Toties Jēkabpils pusē sieviešu klubiņu kustība tikai sākas – pašlaik to esot seši. Salas pagasta sieviešu sabiedriskās organizācijas «Esparsete» vadītāja ir arī pagasta krājaizdevu sabiedrības priekšgalā, kas gada laikā 42 cilvēkiem palīdzējusi saņemt aizdevumu dzīvokļa remontam, studijām vai veselības uzlabošanai. Savukārt ar sieviešu organizācijas palīdzību noorganizēta donoru palīdzība kādas kluba dalībnieces dēlam.
Arī Aizkraukles rajonā sieviešu kustība vēl ir bērna autiņos. Sabiedriskās organizācijas «Valles pūces» pārstāve Silva sacīja, ka viņas pagasta sievietes darbu sākušas ar gājēju celiņa sakopšanu. Sievietēm interesējot arī dažādi kursi – floristika, juridiski jautājumi, bet uz Ziemassvētkiem viņas mācīsies cept piparkūkas.
Toties Dobeles rajona Penkules pagasta sieviešu klubiņa «Liepas» dāmas kopā nenākot bezizejas māktas, bet katra kā lauva cīnās par sevi un citiem visapkārt. Viņu mērķis ir celt pašapziņu, izglītoties mūža garumā, sevi izrādīt un citus apskatīt. Un tāds ir arī visu citu lauku sieviešu klubiņu dalībnieču moto. Lai viņām veicas!
