Mūsu senči, kuriem pa rokai nebija aptiekas ar tabletītēm, atklājuši brīnumu lietas, kas palīdzējušas pret dažādām slimībām. Vecmāmiņu receptes un zālītes, gadu simtos mantotas no paaudzes paaudzē, ir tautas bagātība, kuru nevajag aizmirst.
Mūsu senči, kuriem pa rokai nebija aptiekas ar tabletītēm, atklājuši brīnumu lietas, kas palīdzējušas pret dažādām slimībām. Vecmāmiņu receptes un zālītes, gadu simtos mantotas no paaudzes paaudzē, ir tautas bagātība, kuru nevajag aizmirst. Protams, ir slimības, kuras bez ārsta izrakstītām zālēm nevar izārstēt. Taču lielākoties profilaksei der pēc vecmāmiņas receptes mājās no augiem sagatavotās mikstūriņas, smērītes, pilieniņi. Turklāt to sastāvdaļas nav par dārgu naudu jāpērk aptiekā, tās var salasīt mežā, pļavā, grāvmalā, dārzā.
Klāt ziema. Tā labāk par dakteri pārbauda mūsu izturību pret slimībām. Klepus un iesnas ir mitrā un aukstā laika sabiedrotās, tādēļ reti kuram paiet secen. Pret saaukstēšanās slimībām visplašāk lieto tautas medicīnā zināmos līdzekļus, ko varam pagatavot paši mājas apstākļos.
Kas izraisa iesnas?
Iesnas var izraisīt vairāk nekā 250 dažādu vīrusu. Mūsu klimats ar biežajām un straujajām gaisa temperatūras maiņām ir vīrusiem piemērota vide, un tie bieži liek tecēt degunam. Arī apkārtējās vides piesārņotība ir labs draugs iesnām, jo deguns pirmais satiekas ar gaisu un uz to reaģē. Iesnas var būt akūtas un hroniskas.
Neizārstētas iesnas nopietni apdraud mūsu veselību. Tās rada diskomfortu, jo ir grūti elpot, pazūd oža un sāp galva. Pieaugušie ar akūtām iesnām slimo vidēji reizi gadā, bērni – līdz astoņām reizēm, bet, ja imunitāte ir vāja, iesnas atgriežas pat 13 – 15 reižu gadā.
Kad ārstēt iesnas?
Ja iesnas, ko izraisa vīrusi, ilgst vairāk par septiņām dienām, nemazinās un netiek ārstētas, var veidoties dažādas komplikācijas: deguna blakusdobuma, vidusauss, ielaistos gadījumos – pat smadzeņu iekaisums. Ja paši uz savu galvu izvēlaties kādu medikamentu, labāk – no dabīgajām vielām un ārstniecības augiem. Šādi pilieni un smēres gatavoti uz eļļas bāzes, kas satur A vitamīnu. Piemēram, rinogēls satur kliņģerītes un ne tikai smiltsērkšķu, bet arī ēteriskās piparmētru un dižegļu eļļas.
Uzturā ieteicams lietot pēc iespējas vairāk C vitamīna, kas bagātīgi atrodams skābos kāpostos, kivi, mežrozīšu augļos, paprikā, greipfrūtos un ķiplokos.
Visgaršīgākās zāles – medus
Medus kā ārstniecības līdzeklis lietots jau sirmā senatnē. To ārstniecisko īpašību dēļ plaši izmanto arī kosmētikā. Medus ir ne vien augstvērtīgs pārtikas produkts, bet arī efektīvs ārstniecības līdzeklis. Lietošana ir vienkārša, patīkama. Svaigs medus ir kā bieza, caurspīdīga masa, kas pēc laika sacukurojas, tā apliecinot labo kvalitāti. Medus burciņu biežāk cilājam, ja esam saaukstējušies. Ja iekaisis deguns vai mute, var pamēģināt skalošanas procedūru ar medu, klāt var likt arī kumelīšu, liepu ziedus, ozola mizas (ņem apmēram ēdamkaroti uz glāzi ūdens). Lai ārstnieciskais efekts būtu lielāks, pirms lietošanas medum var pievienot liepziedu, aveņu un citu zāļu uzlējumu. Parasti ņem ēdamkaroti zāļu un tikpat daudz medus uz glāzi karsta ūdens. Pievienojot medu vārošam ūdenim, tā ārstnieciskās īpašības samazinās, vēlamā temperatūra ir līdz 40 grādiem. Ja jums garšo silts piens, tad ļoti veselīgs dzēriens būs, ja tam pievieno medu. Medu var pielikt arī karstajam ūdenim, kurā vakarā mērcējat kājas. Saaukstēšanās gadījumā ar uzsildītu medu var sasmērēt krūtis un muguru, īpaši tas ieteicams maziem bērniem.
Mēs mājās darām tā
* Pret iesnām ļoti labi noder karsta vārīta ola. Ar to silda degunu un vaigus pie deguna.
* Sāpošam kaklam un iekaisušām mandelēm palīdz uz pannas sakarsēti griķi. Tos karstus saber zeķē, kuru apsien ap kaklu. Ar tiem pašiem griķiem var sildīt arī degunu.
* Pilošas iesnas ātri pāriet no ķiploku smaržas. Katliņā ar nelielu ūdens daudzumu iegriež daiviņu ķiploka un vāra. Tvaikus elpo caur degunu.
* Ātri no iesnām var tikt vaļā, ja kājas mērcē karstā ūdenī (cik vien var izturēt). Ūdenim var pievienot sāli vai medu, bet bet kāju peldes līdz, kad vēl tikai jūt, ka būs saaukstējies.
* Dzer uzkarsētu dzērienu, ko pagatavo no 50 gramiem balzama un 200 gramiem upeņu sulas.
* Var elpot kartupeļu novārījuma tvaikus.
* Skalo kaklu ar sālsūdeni vai zilajiem graudiņiem.
* Mandeles apsmērē ar smilšērkšķu eļļu.
* Kājas karsē sinepju pulvera vanniņā.
* Iesnām var izmantot nomizotas ķiploka standziņas, ko pirms gulētiešanas ieliek ausīs. Apmēram pēc 15 minūtēm var brīvi elpot. Šī procedūra dienā jāveic divas reizes. Pēc trim dienām iesnas ir pazudušas un neatgriežas.
* Vilnas zeķēs ieber sinepju pulveri un velk pliku kāju tajās.
* Tikko jūt, ka tuvojas vīruss, kājās jāuzvelk tīras baltās vilnas zeķes.
* Uz krūtīm, īpaši maziem bērniem, var uzlikt svaigu kāposta lapu, iepriekš to izdauzot ar gaļas āmuriņu. Kāposts labi «izvelk» sakrājušās krēpas.
* Cepeškrāsnī uzkarsē rupjo sāli un ieber kokvilnas zeķē vai maisiņā, to aptin ap kaklu. Sāls labi «izvelk» iekaisumu un ilgi tur siltumu.
* Liepziedu, piparmētru, kumelīšu, pelašķu tēja ir pirmās zāles pret saaukstēšanos. Tikai viss jālieto ar mēru, piemēram, liepziedu tēju nedrīkst pārāk bieži dzert, jo tā var atstāt iespaidu uz sirdi.
* Pret iesnām labi palīdz oriģinālā smēre «Evija» degunā.
* Siltā ūdenī ieber nedaudz zilo graudiņu, lai ūdens būtu maigi rozā, tajā saslapina ausu tīrāmo kociņu un iepilina degunā vairākas reizes. Pēc tam izšņauc.
* Pret klepu alvejas mīkstumu ieliek krūzītē un sajauc ar medu. Lieto pa tējkarotītei. Puķes lapu vietā var izmantot sasmalcinātu sīpolu.
* Ļoti labs profilaksei ir propoliss spirtā. Jālieto – cik gadu, tik pilienu.
* Atzītas un labi palīdz inhalācijas. Piemēram, kumelīšu. Uzvāra katliņā kumelītes un elpo tvaikus.
Šeit varētu likt daudzpunktu un turpināt vēl un vēl, jo vecmāmiņas padomu pūram dibens nav saredzams. Būsim priecīgi, ja arī jums kāda ideja noderēs. Varat arī sūtīt redakcijai kādu jūsmājās iecienītu recepti pret dažādām kaitēm.
Indiāņi ārstējušies ar tabaku
Vai esat dzirdējuši, kā iesnas ārstējuši senie indiāņi Centrālamerikā līdz brīdim, kad tur ieradās Kolumbs?
Kā vēstī leģendas un vēsturnieku liecības, indiāņi iesnas ārstējuši ar tabaku, pīpējot stipru pīpi un elpojot tās dūmus. Indiāņiem tabaka bija zāles, bet eiropieši tās sāka lietot pāri mēram un pārvērta par narkotiku vārda tiešajā nozīmē. Mārtiņš, izlasījis par indiāņu ārstēšanās paņēmienu, arī pats mēģinājis šādi ārstēties. Vai nu iedomas, vai kā cita dēļ tabakas dūmi tiešām palīdzējuši. Taču viņš nekādā gadījumā to mēģināt neiesaka, jo tas kaitē cilvēka veselībai – plaušām, sirdij.
***
Veselības dzēriens visam gadam
To var pagatavot jau rudens sākumā un lietot visu gadu, līdzko sāk just, ka uzbrukumā nāk vīruss.
Ņem melno balzamu, nedaudz sviesta, sasmalcinātu ķiploku, alvejas mīkstumu, citrona šķēlītes un medu, visu sajauc un iepilda keramikas podiņā ar vāciņu. To ieliek karstā cepeškrāsnī apmēram uz stundu, kamēr viss sasūcas un šķidrums labi uzkarst. Pēc tam pilda pudelē un lieto pa tējkarotei dienā.
