Vienkārša burta un vārda salikumu e – pārvalde laikam nebūs dzirdējis tikai tāds, kas tālrādi neskatās, radio neklausās un avīzes nelasa.
Vienkārša burta un vārda salikumu e – pārvalde laikam nebūs dzirdējis tikai tāds, kas tālrādi neskatās, radio neklausās un avīzes nelasa. Pēdējā laikā saistībā ar e – pārvaldi tiek rīkoti arī nopietni un mazāk nopietni semināri, konferences un vienkārši speciālistu pasēdēšanas pie kafijas tases. Daudz dzirdēts par pēdējo lielāko skandālu, kuram pamatā bija šis vārdu salikums. Runa ir par miljonu vērto elektroniskās pārvaldes ieviešanu Rīgas pašvaldībā.
Visbeidzot tikai pirms dažām nedēļām vēl 7. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko dokumentu likumu, kas nosaka elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Likums paredz, ka noteiktajā kārtībā radītajiem elektroniskajiem dokumentiem un elektroniskajiem parakstiem būs tāds pats juridiskais spēks kā dokumentiem tradicionālajā papīra formā. Tiktāl viss būtu skaidrs. Likums pieņemts, nu var sākt darboties. Tiek uzskatīts, ka tas atvieglos dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī veicinās šo iestāžu sadarbību ar juridiskajām un fiziskajām personām. Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele uzskata, ka «tas ir priekšnoteikums, lai valsts un pašvaldības iestādes iesaistītos informācijas tehnoloģiju izmantošanā». Bet vai iesaistīsies? 5. novembrī visas četras valdības koalīciju veidojošās partijas parakstīja deklarāciju, saskaņā ar kuru valdība nolēmusi darboties. Deklarācijas preambulā teikts, ka stabilas valsts pamats ir atbildīga un efektīva valsts pārvalde. Un tālāk kā «būtiska valdības prioritāte tiek izvirzīta informācijas sabiedrības izveide, kurā tiek aktīvi stimulēta informācijas tehnoloģiju attīstība un to sniegtās priekšrocības tiek aktīvi izmantotas visās dzīves sfērās». Ja iepriekšsacīto varētu uzskatīt par skaistiem vārdiem, tad tālāk deklarētais kontekstā ar pieņemto elektronisko dokumentu likumu ir pavisam nopietni – «Uzsāksim pāreju uz valsts e – pārvaldi, reizē sakārtojot valsts pārvaldes struktūru, izskaužot liekos posmus, nodrošinot atklātību un palielinot efektivitāti, kā arī paplašinot sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesā. Veidosim e – saikni starp sabiedrību un valsts pārvaldi.» Tiktāl it kā viss būtu skaidrs, bet nedaudz savādi gan skan deklarācijas punkts, ka Ministru kabineta pakļautībā tikšot veidots Informācijas sabiedrības birojs, kas izstrādās, koordinēs un uzraudzīs vienotas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politikas īstenošanu valstī. Acīmredzot ar nedaudz līdzīgu funkciju pildošu departamentu Satiksmes ministrijas sastāvā ir daudz par maz, lai visu sadomāto varētu paveikt. Bet varbūt tiek piemeklēts krēsls savējam, kas procesu vadīs labāk un saprātīgāk?
Ja valsts pārvalde pati būs sakārtota, burtiņu «e» pielikt nebūs grūti, taču nesalīdzināmi grūtāk būs tad, ja burtiņa «e» pievienošanas procesā ir jāsāk labot nepilnības pārvaldē. Deklarācijas pirmā sadaļa tieši tam ir veltīta – valsts un sabiedrības attiecību sakārtošanai. Rīga ir nosacīti tālu, bet vietējais «pagastvecis» tepat blakus. Tas nozīmē tikai to, ka jārada priekšnoteikumi, lai likumā un plānos noteikto varētu praktiski izmantot un no tiem labumu gūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Līdzšinējā pieredze rāda, ka līdzīgi vietējā mēroga projekti ik pa brīdim ir uzpeldējuši un uzpeldēs vēl ne reizi vien. Līdz šim no šādas stihiskas attīstības pārsvarā ieguvēji bijuši tikai daudzskaitlīgie informācijas tehnoloģiju «guru». Saprotams, ka ikviens sevi cienošs kantoris ir mēģinājis pats atrisināt vietējās ar elektronisko datu apriti saistītās problēmas. Vienīgā nelaime pēc tam ir bijusi tā, ka neviens cits šos datus nav spējis izmantot, jo datu bāzes nav savstarpēji savietojamas. Izgāzta nauda, daļa speciālistu jūtas labi pārtikusi, bet labuma sabiedrībai kopumā nekāda. Agri vai vēlu šie projekti lielā mērā beigušies ar finansu skandāliem, jo nav bijis izvirzīts skaidri definēts mērķis.
Novembra sākumā norisinājās Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas gadskārtējā konference, kurā viens no apspriežamajiem punktiem bija veltīts e –pārvaldes programmai pašvaldībās. Tajā pastiprināta uzmanība tika pievērsta vairāku Latvijas pašvaldību risinājumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Konferencē tika secināts, ka pašvaldībās ir visai dažāda sapratne un pieeja šim jautājumam. Kā portālā raksta Kaspars Semēvics, Cēsu pārstāvis ar lepnumu esot demonstrējis, ka ieviesis pilsētas pārvaldes institūcijās elektroniskā pasta programmu, izveidojis pilsētas uzņēmumu e –pasta adrešu sarakstu un nosūtot uz to pašvaldības jaunumus. Varējis arī novērot, ka šogad pašvaldības bijušas galvenokārt orientētas uz iekšējās lietvedības sistēmu elektronizāciju. Bet ne vārda par to, kā iedzīvotāji varētu izmantot šo procesu un gūt no tā labumu.
Intereses pēc palūkojos ne vienam vien zināmajā mājas lapā , kuru ir izveidojusi un uztur pilsētas pašvaldība. Tās izveidošanas sākums nebija rozēm kaisīts un saņēma pelnītu kritiku, taču tagad progress ir acīmredzams. Šo to var uzzināt par pilsētu, pašvaldību un iespējām tūristiem redzēt ko interesantu, noskaidrot, kur paēst un pārgulēt. Bet cik informatīva šī lapa ir no pašvaldības iedzīvotājā viedokļa? Var uzzināt par galveno pilsētas svētku un pasākumu kalendāru. Iespējams noskaidrot, kādi pašvaldības saistošie noteikumi ir pieņemti no 1995. gada līdz pagājušā gada beigām. Diemžēl bez tekstiem. Pašam vien būs jādodas uz Domi un jādzenā rokā. Var apskatīties šāgada pilsētas budžeta kopējo tabulu, bet ir zināms, ka pirms neilga laiciņā tajā izdarīti grozījumi. Par tiem nevar uzzināt. Nedaudz arhaiski 2002. gadā ir iepazīties ar pilsētas ekonomisko statistiku līdz 2000. gadam. Domājams, ka trūkstošā informācija interesētu daudzus. Kā tad paliek ar galveno – cik platiem soļiem interneta sasaite mūs tuvina e – pārvaldei? Pagaidām tikai informatīvi, kas nav maz, bet līdz pilnvērtīgai pārvaldei vēl plats solis sperams.
