Viens no Latvijas populārākajiem cilvēkiem Ventspils mērs Aivars Lembergs turpina ekonomiskās aktivitātes un ir divkāršojis ietekmi a/s «Latvijas Krājbanka».
Viens no Latvijas populārākajiem cilvēkiem Ventspils mērs Aivars Lembergs turpina ekonomiskās aktivitātes un ir divkāršojis ietekmi a/s «Latvijas Krājbanka». Viņš dubultojis savu akciju skaitu tajā, un tagad A.Lembergam no pilsētas ar nākotni pieder jau 3,03 procenti minētā uzņēmuma akciju. Arī pārējie Ventspils uzņēmumi, kuriem piederēja akcijas «Krājbankā», izņemot «Ventamonjaku», saglabājuši īpašumtiesības uz savām akcijām.
Zinot to, ka lielākā daļa Krājbankas akciju vēl joprojām ir valsts īpašumā (32,12%), atliek secināt, ka Lemberga kungs ļoti vēlēsies menedžēt privatizācijas procesu. Noteikti tieši tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ Lembergs Zaļo un zemnieku savienības vārdā tik krasi iebilda pret Latvijas Pirmās partijas kandidātu A.Šlesera un A.Laksas (pieder 12,46% Krājbankas akciju) kandidatūrām ekonomikas ministra amatam, jo arī viņi vēlētos zināmā mērā ietekmēt bankas privatizācijas gaitu.
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis nācis klajā ar iniciatīvu uzdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkcijas īpaši izveidotai Drošības policijas (DP) grupai gadījumā, ja aizkavēsies biroja izveide. Patiesībā DP korupcijas apkarošanas grupa darbojas jau no 2000. gada pavasara, tādēļ tas nevarētu radīt īpašas problēmas. Šāda situācija apliecina tikai to, ka KNAB izveide visdrīzāk aizkavēsies un ar korupcijas izskaušanu vajadzēs nodarboties vecajiem dienestiem.
Savdabīgas dilemmas priekšā nonācis daudzu mīlētais un peltais «tēvzemiešu» deputāts Juris Dobelis, kas tikko saņēmis Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad partijas ministri nolikuši savējos. Proti, Dobelis bija viens no tiem 63. deputātiem, kuri saņēma kompensāciju trīskāršas algas apmērā (aptuveni Ls 1800), noliekot savas deputāta pilnvaras. Politiskās ētikas principi prasītu atdot kompensācijā saņemto naudu valsts kasē, bet pats deputāts J.Dobelis gan ir citādās domās. Vismaz savos līdzšinējos komentāros viņš paudis, ka nedomā atteikties no «likumīgi» nopelnītās naudas. Jā, reizēm arī likumīgais izskatās tik nesmuki…, bet gan jau deputāta kungs politiskās ētikas principus izprot labāk.
ASV administrācija oficiāli apstiprinājusi, ka nākamajā nedēļā paredzētajā NATO Prāgas sanāksmē tā atbalstīs septiņu jaunu valstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, Slovākijas, Rumānijas un Bulgārijas) uzaicināšanu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. Šī būs lielākā NATO paplašināšanās organizācijas vēsturē, kad līdzšinējām deviņpadsmit valstīm pievienosies vēl septiņas. Arī Krievija, kas vēl nesenā pagātnē asi iebilda pret NATO paplašināšanos Austrumu virzienā, vairs nav tik kategoriska. Krievijas Valsts prezidents Putins norādījis, ka «savstarpējā atturība un uzticēšanās kalpos par NATO un Krievijas attiecību pamatu».
Trešdien Irāka beidzot izšķīrās atbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju, piekāpties starptautiskajām prasībām un ļaut valstī ierasties ieroču inspektoriem, kas pārbaudīs vairāk nekā simts svarīgāko militāro objektu, lai noskaidrotu, vai tajos ir bioloģiskie, ķīmiskie vai kodolieroči.
Zīmīgi, ka pirms šā lēmuma Irākas parlaments vienbalsīgi nolēma neatbalstīt ANO rezolūciju, taču šādos gadījumos gala vārdu parasti saka prezidents Huseins, kas acīmredzot ir nobijies no iespējamās ASV militārās ofensīvas vai arī vienkārši ar šo lēmumu vēlas novilcināt laiku.
Dānijas Augstākā tiesa tomēr nolēmusi paturēt apcietinājumā Čečenijas prezidenta Aslana Mashadova oficiālo pārstāvi Ahmedu Zakajevu līdz 26. novembrim. A.Zakajevs pēc Krievijas lūguma tika apcietināts 30. oktobrī par aizdomām teroristu uzbrukuma organizēšanā Maskavas teātra ēkai. Dānijas varas iestādes izskata Krievijas ģenerālprokuratūras materiālus, kas it kā pierāda Zakajeva noziedzīgās aktivitātes. Atkarībā no šo pierādījumu validitātes Dānija lems par iespēju izdot Zakajevu Krievijai.
