Pastaigājoties pa pilsētu vai pat pa skolas gaiteni, nereti pievēršam skatienu kādam tīņu pārītim. Rociņās sadevušies, sārtiem vaidziņiem, smaidošām sejiņām, vēl mazliet nedrošiem, taču laimīgiem skatiem viņi lūkojas uz apkārtējo pasauli.
Pastaigājoties pa pilsētu vai pat pa skolas gaiteni, nereti pievēršam skatienu kādam tīņu pārītim. Rociņās sadevušies, sārtiem vaidziņiem, smaidošām sejiņām, vēl mazliet nedrošiem, taču laimīgiem skatiem viņi lūkojas uz apkārtējo pasauli. Meitene un zēns. Kāds, garām skrienot, vēl izsaucas: «Brūtgāns ar brūti!» Vai tas būtu nopietnu attiecību sākums? Varbūt tīņiem ir citāda izpratne par to? Laiks, kad trīspadsmit gadu jaunas meitenes domā par stilīgākās Bārbijas iegādāšanos, jau sen ir pagājis. Šajā vecumā viņas vairāk koncentrējas uz zēnu simpātiju iekarošanu. Savukārt puiši, kas brīvajā laikā nodevās datorspēlēm, tagad laiku biežāk pavada pie spoguļiem, ar pēdējām želejas druskām cenzdamies sakārtot matus. Varētu teikt, bārbiju, fišku un datorspēļu drudzis ir beidzies. Tīņi vēlas kļūt pieauguši, attiecīgi izbaudot pieaugušo dzīvi. Brīžiem liekas, ka nepilngadīgie pārīši izskatās smieklīgi, daudzi pat tos nosoda, taču… šīs attiecības ir tik naivas, tik tīras, tik aizraujošas… Sākumā abas puses jūtas diezgan nedroši, viss sākas ar saskatīšanos, sasmaidīšanos un varbūt pāris dejām skolas disenītē.
Attiecību pirmsākums ir otra iepazīšana, nevar sākt kaut nedaudz nopietnākus kontaktus, otru nepazīstot. Iespējams, kāds šim viedoklim nepiekritīs, teikdams, ka tieši otra cilvēka nemanāma iepazīšana un iemīlēšana ir tā skaistākā, bet, šķiet, vairums problēmu rodas tieši nezināšanas dēļ: otrā pusīte pēkšņi sāk klausīties tev nepatīkamu mūziku, aizskar tev nepatīkamu sarunas tēmu vai vienkārši nokaitina ar garu purpināšanu par bezjēdzīgu strīdu ar saviem vecākiem. Pirmās tīņu attiecības allaž atstāj neizdzēšamas pēdas cilvēku sirdīs.
Cits šos laikus atceras ar smaidu uz lūpām, cits skumji noraugās uz kādu garāmejošu laimīgu pārīti. Tomēr bieži vien pusaudžu attiecībām nav nākotnes. To viņi saprot tikai pēc laika, kad mīļā persona apnikusi un pie sāniem jau sildās kāds cits(-a). Ko gan no tā var secināt? To, ka tīņiem diemžēl savā vecumā vēl nav īstas izpratnes par ilgstošu un dziļu attiecību veidošanu. Tomēr pēc daudzu tīņu pāru pieredzes kopā pavadītais laiks ir neatkārtojams: «tusiņu» un kinoteātru apmeklēšana, kopīga mācīšanās, mūzikas klausīšanās, romantiskas pastaigas garajos ziemas vakaros un zvaigžņu skaitīšana siltajās vasaras naktīs… Visbiežāk vecāki ir sašutuši par šādām attiecībām tik agrā jaunībā, jo visa dzīve tak vēl priekšā, nav vajadzības steigties, turklāt: «Kad mēs augām, tā nebija…» Tīņi ir savdabīga tauta, kurai attiecības ar otro pusīti ir kas neaizsniedzams, kas noslēpumains, kaut kas tāds, ko negribas laist garām.
