Šajās dienās agresīvāki kļuvuši mēģinājumi nelikumīgi izvest no RAF mašīnbūves preses, kurām uzlikts tiesas arests.
Šajās dienās agresīvāki kļuvuši mēģinājumi nelikumīgi izvest no RAF mašīnbūves preses, kurām uzlikts tiesas arests.
Pagājušajā piektdienā pēc sešiem vakarā RAF teritorijā mēģinājuši iekļūt rīdzinieka Andreja Čepjolkina pārstāvji, lai svētku dienās acīmredzot turpinātu demontēt un konteineros tālāknosūtīšanai ievietot mašīnbūves preses. Viņi izrādījuši pretestību arī izsauktajiem policijas darbiniekiem. Policija risināt konfliktu uz RAF saukta arī ceturtdien. «Neesam pret iekārtu īpašnieku tiesisku rīcību, bet mums ir Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 13. novembra spriedums, un saskaņā ar to presēm uzlikts arests. Būdami ēku, kur preses glabājas, īpašnieki, nedrīkstam atļaut tās nelikumīgi izvest,» skaidro SIA «Baltiva» RAF tehnoloģiskā parka pārvaldnieks Oskars Iesalnieks. Savukārt par iekārtu īpašnieku A.Čepjolkinu spriedumā atzīts, ka viņš līdz šim maldinājis gan tiesu, gan RAF kreditorus.
Arī vakar pie RAF caurlaides turpināja dežurēt A.Čepjolkina no Rīgas atsūtītie vīri. Vienu sargu «Ziņas» sastapa pie demontēt sāktajām kādreizējām jaunākās līnijas presēm. No tām divas jau demontētas pilnībā. Vēl piecām sākts noņemt mezglus. Gar kādreiz visjaunāko līniju izvietoti konteineri, kur salikti noņemtie mezgli. Pēc neoficiālām ziņām, Latvijas Dzelzceļam pieteiktas desmit platformas pasūtījuma vešanai uz Azerbaidžānu. No turienes RAF preses varētu nonākt Irānā, kas izteikusi vēlēšanos būvēt «Peugeot» automašīnas.
Līdz šim RAF iekārtu demontēšana un mēģinājumi iekārtas izvest bijuši nelikumīgi.
Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija pagājušajā nedēļā noraidījusi Finansu ministrijas (FM) sūdzību par bankrotējušās akciju sabiedrības RAF kreditoru sapulces lēmumiem. Bet strīdam par uzņēmuma mašīnbūves prešu piederību gals vēl nav redzams.
Kreditoru sapulce septembrī bija apstiprinājusi mierizlīguma projektu ar FM, kas paredz FM atteikšanos no nodrošinātā kreditora statusa par savulaik piešķirto trīs miljonu ASV dolāru G – 24 kredītu un pretenzijām pret administratori Lidiju Skreiju par viņas rīcību uzņēmuma maksātnespējas procesā.
Lēmumus uzskata par likumīgiem
Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas vadītāja Ināra Garda norāda, ka kreditoru sapulcē L.Skreijai uzdots slēgt vienošanos ar FM par to, ka ministrija turpmāk būs likvidējamā uzņēmuma nenodrošinātais kreditors ar valsts prasījumu valsts garantētā G – 24 kredīta apmērā. Kreditoru apstiprinātā izlīguma projekta ietvaros paredzēts pārtraukt tiesvedību par nodrošinātā kreditora statusu. Tas arī paredz, ka pēc līguma parakstīšanas FM vairs nav pretenziju pret administratori.
Savukārt FM bija iesniegusi prasību tiesā atzīt par spēkā neesošu lēmumu par uzņēmuma kreditoru izlīgumu ar FM. Tās pārstāvis uzskata, ka ministrijai kreditoru sapulcē bija piešķirts nepareizs balsu skaits un tādējādi tai bija liegta iespēja pilntiesīgi realizēt savas kreditora tiesības. FM arī norādījusi, ka izlīguma priekšlikumi nebija savstarpēji apstiprināti, FM nebija ar tiem iepazīstināta un līdz ar to savam pārstāvim nebija devusi tiesības balsot par izlīguma projekta apstiprināšanu. Zemgales apgabaltiesa konstatējusi, ka kreditoru sapulcē FM bija piešķirts pareizs balsu skaits un tās rīcībā nav faktu, kas liecinātu par lēmuma pieņemšanu bez likumīga pamata.
Tiesa neatcēla arī lēmumu par kreditoru parādu segšanas kārtību. Zemgales apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
Jāatgādina, ka RAF kreditori jau no uzņēmuma maksātnespējas sākuma ir iebilduši par G – 24 kredīta attiecināšanu tikai uz RAF uzņēmumu Jelgavā, jo tā ir tikai viena no trim bijušās valsts akciju sabiedrības reorganizācijā izveidotajām rūpnīcas daļām.
Arests aresta galā
Jautājums par RAF prešu piederību joprojām nav atrisināts. Lai gan atzīts, ka kreditoru sapulces lēmums par vienošanos ar privātpersonu Andreju Čepjolkinu izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas šā gada maija spriedumu, ar kuru noraidīta SIA «Pikso» prasība pret A.Čepjolkinu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem un Augstākās tiesas Senāta septembra spriedumu, ar kuru apgabaltiesas spriedums atstāts nemainīgs, pagājušajā nedēļā ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu presēm jau kuro reizi uzlikts arests.
1997. gadā preses iegādājusies SIA «Pikso». Pirmo reizi arests iekārtām uzlikts 1999. gada augustā, kad Jelgavas tiesa pēc «Pikso» prasības pieteikuma par mantas izņemšanu no valdījuma un nodošanu prasītājam apķīlāja RAF preses. Taču pēc «Pikso» atzīšanas par maksātnespējīgu Jelgavas tiesu izpildītāju kantoris aprakstīja 49 preses un nodeva glabāšanā «Pikso» administratoram Jānim Zirnim. Kopumā šajā laikā SIA «Pikso» maksātnespēju lūgts atzīt divas reizes. Arests uzņēmuma mantai un naudas līdzekļiem uzlikts četras reizes.
Tā kā FM tolaik kā nodrošinātajam kreditoram bija liegta iespēja preses pārdot izsoles uzvarētājam, metalurģijas uzņēmumam no Itālijas, kas par tām bija gatavs maksāt 1,6 miljonus ASV dolāru, FM uzskatīja, ka ar šīm darbībām būtiski aizskartas ministrijas kā nodrošinātā kreditora intereses, līdz ar to nodarot valstij būtiskus materiālus zaudējumus. Pagājušā gada jūnijā ministrija vērsās pie ģenerālprokurora par krimināllietas ierosināšanu pret RAF administratori par valstij nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Lēmums par L.Skreijas saukšanu pie kriminālatbildības pieņemts pagājušā gada jūlijā, tomēr apsūdzību nav izdevies uzrādīt.
Preses demontē
Savukārt «Pikso» administrators J.Zirnis, lai gan preses bija apķīlātas, noslēdzis cesijas un pārdošanas līgumu ar privātpersonu A.Čepjolkinu, kurš, neņemot vērā tiesu procesus, preses pārdevis kādam ārvalstu uzņēmējam, kurš tās tālāk iztirgojis Irānas uzņēmējiem.
«Pikso» tikmēr lūdzis atzīt par spēkā neesošu vienošanos ar RAF administratori, kas paredz, ka firmai par prešu uzturēšanu jāmaksā 400 000 ASV dolāru. Pēc RAF pieteikuma šoruden SIA «Pikso» atkal atzīta par maksātnespējīgu. Firmas aktīvi uz maksātnespējas brīdi bijuši 13 546 latu, no tiem 11 470 latu veido 49 mašīnbūves iekārtu vērtība. Bez parāda RAF pārējo «Pikso» kreditoru prasījums pārsniedz 13 000 latu. Šā gada pirmajā pusgadā firma ieņēmusi tikai 184 latus, tādējādi tās saimnieciskās darbības lietderība ir apšaubāma.
Visam pa vidu tiesībsargājošās iestādes ierosinājušas vairākas krimināllietas par krāpšanu pret «Pikso». Cita starpā firmai palīdzēt novērst šķēršļus prešu atgūšanā no RAF solījies advokāts Igors Dreija. Tiesa, viņš pārstāvējis arī FM intereses. Ar RAF saistītajos darījumos netrūkst domstarpību un noklusējumu. Bet, kamēr neskaitāmās interešu un darījumu peripetijas mašīnbūves iekārtu sakarā turpinās, RAF preses tiek demontētas.
Presēm arestu sakarā ar nenorēķināšanos par iekārtu uzglabāšanu un apsardzi bija uzlikusi arī SIA «Baltiva», kas 2000. gadā iegādājās lielāko daļu RAF korpusu un administratīvo ēku. Taču A.Čepjolkins iemaksājis drošības naudu prasības apmērā (30 000 latu) un arests presēm noņemts. Pagājušajā nedēļā izskatīta SIA «Pikso» direktores Tatjanas Krištapjonokas kā privātpersonas prasība, un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi, ka A.Čepjolkins ir maldinājis gan tiesu, gan RAF kreditorus un uzlikusi arestu turpmākajām rīcībām ar mašīnbūves iekārtām.
Strīds par prešu piederību turpinās, un uz tām turpina pretendēt RAF administratore L.Skreija, A.Čepjolkins un T.Krištapjonoka. Galīgo iznākumu prognozēt nav iespējams.
Pēc firmas «Baltiva» īpašnieka Aivara Janovska domām, par Jelgavas un jelgavnieku interesēm domājot, mašīnbūves presēm būtu svarīgi palikt uzņēmumā, lai ar tām varētu atsākt veikt saimnieciskas darbības.
