Tie, kas Andri Vasiļjevu nepazīst, neko īsti droši pateikt par viņu nevarēs, jo zem it kā biezās pašpārliecinātības maskas slēpjas kautrīgs cilvēks, kas domā, ka ir tāds pats kā visi, tikai dzīvē drusku vairāk sasniedzis.
Tie, kas Andri Vasiļjevu nepazīst, neko īsti droši pateikt par viņu nevarēs, jo zem it kā biezās pašpārliecinātības maskas slēpjas kautrīgs cilvēks, kas domā, ka ir tāds pats kā visi, tikai dzīvē drusku vairāk sasniedzis.
Pie saviem lielākajiem sasniegumiem Andris pieskaita otro vietu pasaules čempionātā. Uz jautājumu, kas mainījies viņa dzīvē, Andris atbild:
Esmu kļuvis pašpārliecinātāks. Tas ir stimuls: jo biežāk uzvari, jo tevi saista lielāka atbildība noturēties virsotnē.
Sports – neatņemama dzļves sastāvdaļa
Jau astoto gadu Andris ir pieņēmis karatē-do šotokan par savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Nemitīgs darbs ar sevi ir nesis augļus 17 gados viņš ir kļuvis par treneri savai audzināmajai grupai.
Viss sācies desmit gadu vecumā, kad redzētas filmas par austrumu cīņām. Tās neatgriezeniski aizrāvušas daudzu jaunu zēnu sirdis. Starp tiem bijis arī Andris, kas, māsas piemēram sekodams, sācis apmeklēt karatē-do šotokan nodarbības. Andris bija izmēģinājis gan dziedāt korī, gan dejot tautasdejas. Tomēr šis jaunatklājums nelīdzinājies nekam. Tas bija kļuvis par maza zēna sapni.
Es fanātiski atdevos šim sportam, stāsta Andris. Laika gaitā aizraušanās ir kļuvusi par pieradumu, bez kā nevaru iedomāties savu ikdienu. Tas ir ritms un, tā kā pēc horoskopa esmu īsts Lauva, daudzējādā ziņā pat glābiņš, jo sports palīdz tikt vaļā no liekās enerģijas. Ar sportu nodarbojos katru dienu, izņemot svētdienas.
Andrim ir brūnā josta
Ir daudz austrumu cīņas veidu un stilu. Sporta stils, ar kuru nodarbojas Andris, saucas karatē-do šotokan. Tas nāk no Japānas un ir sava veida māksla. Šā stila specifika slēpjas savā daudzveidībā, ko rada «katas» (japāņu valodā «cīņa ar ēnu») kustību virknes. To ir daudz, un tās visas ir atšķirīgas.
Kā katrā sporta veidā, arī mūsējā eksistē savas profesionalitātes pakāpes, kas tiek piešķirtas ar jostu sistēmas palīdzību, stāsta Andris. Pavisam ir desmit krāsainu jostu. Ja tev izdodas izturēt pirmo eksāmenu, tu saņem sertifikātu, kas dod tiesības saukties par karatistu, nēsāt kimono (baltais tērps), saņemt noteiktas organizācijas emblēmu un kļūt par «Kiana» locekli. Pati augstākā ir desmitā pakāpe jeb melnā josta. Tālāk seko danu pakāpes.
Andris ir brūnās jostas ieguvējs, kas viņa vecuma pārstāvjiem ir neraksturīgi:
Mūsu organizācijā esmu jaunākais, kam ir šī josta.
Organizācija, kuras biedrs pašlaik esmu, saucas «Shinri» (japāņu valodā «patiesība») jeb Latvijas Karatē-do šotokan federācija. Divos pēdējos gados mēs esam kļuvuši par pašu spēcīgāko šā sporta veida klubu Latvijā. Ārzemēs mūsējie ir guvuši daudzus augstus apbalvojumus. Kaut vai Nīderlandē, kur no deviņām iespējamām pirmajām vietām mūsu kluba biedri ieņēma sešas, starp citu, tie bija jelgavnieki.
Aci pret aci ar sevi
Andris ir piedalījies neskaitāmās sacensībās, arī ārpus Latvijas.
Sacensības tiek organizētas ar mērķi noteikt sportista kvalifikāciju. Tās vienlaikus ir dzinējspēks, pārbaudījums un pieredze, kas atgādina, ka nemitīgi sevi jāpilnveido. Tas ir laiks, kad tu paliec viens pats ar sevi. Tavs nākamais solis ir iziešana uz tatami (laukums, kur notiek sacensības). Tu dzirdi vienīgi savu uztraukumu, kas jāpārvar, un svarīgākais tobrīd ir būt pārliecinātam par sevi, saka Andris.
Mani pēkšņi ļoti ieinteresēja, vai cilvēks, kas ilggadēji ir saskāries ar kaut ko tādu, var kļūt par otru Funakoši sava cīņas virziena radītāju. Andris:
Pirmkārt, lai realizētu savu virzienu, ir vajadzīga liela nauda, otrkārt, jāmērojas spēkiem ar nežēlīgo konkurenci.
Patļk pagulēt, meitenes un mūzika
Andra dzīve neaprobežojas ar sportu vien. Viņam, piemēram, patīk ilgāk pagulēt. Kopš tā laika, kad sākušas patikt meitenes, Andris kļuvis par cilvēku, kas diezgan ilgi kavējas pie spoguļa.
Katrā meitenē ir kaut kas vērtīgs. Manuprāt, svarīgākās īpašības ir izpratne, uzticība, pašcieņa.
Savukārt mūzika Andra dzīvi padara krāšņāku:
Mūzika ir tā, kas uzmundrina vai, gluži pretēji, nomierina. Ja esmu noguris, priekšroku dodu vieglākai mūzikai. Bet man patīk viss sākot ar «Savage Garden» un beidzot ar «West Bam».
Andrim karstākā vēlēšanās pašlaik ir pabeigt Jelgavas 2. ģimnāziju, pēc tam Sporta pedagoģijas akadēmiju. Dzīves lielā vēlēšanās saglabāt pašpārliecību, veidot savu nākotni drošu un stabilu.
