Kompānija «Latvijas fakti» šā gada vasarā veica socioloģisko aptauju par cilvēku attieksmi pret vides jautājumiem. Interesanti vērot gan rezultātus visas Latvijas mērogā, gan salīdzināt tos ar attieksmi Zemgales novadā.
Kompānija «Latvijas fakti» šā gada vasarā veica socioloģisko aptauju par cilvēku attieksmi pret vides jautājumiem. Interesanti vērot gan rezultātus visas Latvijas mērogā, gan salīdzināt tos ar attieksmi Zemgales novadā.
Aptaujas rezultāti pārliecinoši parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgi šķiet mūsu valsts meži. Dominējošā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju daļa (82,4%) uzskata, ka tos valstī izcērt pārāk daudz, 13,5% pauduši viedokli, ka meži tiek izcirsti pareizajā daudzumā, un tikai 1,6% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka varētu cirst arī vairāk.
Aptaujātās sievietes mežu izciršanas problēmas Latvijā satrauc vairāk nekā vīriešus – viņas biežāk atbildējušas, ka meži Latvijā tiek izcirsti pārāk daudz, un divreiz retāk nekā vīrieši piekritušas apgalvojumam, ka meži izcirsti pareizā daudzumā. Satraukums par pašreizējos situāciju mežu apsaimniekošanā Latvijā biežāk tiek pausts, augot respondentu vecumam.
Latvijas sabiedrībā visaktuālākie dabas aizsardzības jautājumi saistīti ar mežu aizsardzību – mežu izciršana lielākā vai mazākā mērā («ļoti» vai «samērā aktuāli») satrauc 94,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet atkritumu izgāšana mežā aktuāla ir 91,4% respondentu.
Trīs ceturtdaļas respondentu kā aktuālas dabas resursu problēmas nosauc kaimiņvalstu radītos ekoloģiskos draudus un privātmāju celtniecību kāpu joslā. Vairāk nekā puses respondentu skatījumā kā aktuālas dabas aizsardzības problēmas valstī tiek nosauktas arī atpūtnieku un tūristu aktivitātes dabā, piesārņojums no rūpnieciskajiem objektiem, ceļu ierīkošana. Pusei respondentu aktuālas šķiet mazo hidroelektrostaciju darbības uz upēm izraisītās negatīvās sekas.
2,7% respondentu nosaukuši arī citas, viņuprāt, nozīmīgākās problēmas dabas aizsardzībā Latvijā: 0,8% respondentu – notekūdeņu attīrīšanas un ar attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju saistītus jautājumus, bet 0,5% aptaujas dalībnieku satrauc korupcija dabas aizsardzības un mežistrādi regulējošo institūciju darbībā. Pa vienai atbildei minētas arī tādas problēmas kā pilsētu apbūve, auto izplūdes gāzu piesārņojums pilsētā, indīgo atkritumu savākšana un likvidēšana, dažādu atkritumu – gan sadzīves, gan rūpniecisko – pārstrādes problēmas, zāles dedzināšana, nesakoptas pludmales, globālās sasilšanas un pasaules ekoloģiskās problēmas.
Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās mežu izciršanas problēmas ir vienlīdz aktuālas visās Latvijas vietās, bet sadalījumā pa reģioniem tās mazāk svarīgas šķitušas aptaujas dalībniekiem Zemgalē.
Interesanti, ka trīs ceturtdaļas aptaujāto atzinušas, ka kaimiņvalstu radītie ekoloģiskie draudi ir ļoti aktuāla vai samērā aktuāla Latvijas dabas resursu aizsardzības problēma, un tikai 17,2% to vērtējuši kā neaktuālu.
Aptaujātie latvieši, aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību un respondenti Zemgalē kaimiņvalstu iespējamo ekoloģisko katastrofu draudus kā aktuālu dabas aizsardzības problēmu Latvijā minējuši biežāk.
Vienai piektdaļai respondentu šķiet, ka mazo hidroelektrostaciju izbūve uz Latvijas upēm ir ļoti aktuāla Latvijas dabas aizsardzības problēma, taču novērtēt tās aktualitāti aptaujātajiem iedzīvotājiem bijis visgrūtāk, jo atbilžu «grūti atbildēt» vai «nav atbildes» īpatsvars (13,8%) ir vislielākais starp visām anketā ietvertajām vērtējamajām dabas aizsardzības problēmām.
Aktuālāka mazo HES problēma likusies aptaujātajiem latviešiem, respondentiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, kā arī Zemgales un Vidzemes iedzīvotājiem. Biežāk nekā citās nodarbināto grupās šo problēmu akcentējuši aptaujātie augstākā un vidējā līmeņa vadītāji valsts sektorā (64,0%) un uzņēmēji, īpašnieki privātajā sektorā (66,7%).
Gandrīz 70% kompānijas «Latvijas fakti» apjautāto respondentu uzskata, ka Latvijā dabas aizsardzības jautājumos aktuāla ir rūpniecisko objektu radītā piesārņojuma problēma, turklāt trešdaļa aptaujāto uzskata, ka rūpnieciskais piesārņojums ir ļoti aktuāla problēma.
Rūpnieciskā piesārņojuma radītās problēmas par aktuālām Latvijas dabas aizsardzībā biežāk uzskata aptaujātās sievietes, aptaujas dalībnieki latvieši, kā arī respondenti ar augstāku izglītības līmeni. Latvijas reģionos, kuros ir attīstīta rūpniecība, rūpniecisko objektu radītā piesārņojuma problēmas ir aktuālākas nekā citos reģionos.
Respondentu vidū, kuru īpašumā ir zeme vai mežs valsts aizsargājamajā teritorijā, šī problēma ir aktuālāka nekā citiem. Kā arī interesanti, ka, palielinoties respondentu vecumam, šīs problēmas svarīgums mazinās.
Lauksaimniecības radīto dabas piesārņojumu aptaujātie Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kā vismazāk aktuālu Latvijas dabas aizsardzības problēmu – par tādu to atzinuši 38,1% aptaujas dalībnieku.
Nozīmīgāka šī problēma šķitusi aptaujātajām sievietēm, gados jaunākajiem respondentiem, latviešiem, kā arī respondentiem Zemgalē.
Iedzīvotājus Latvijā vienlīdz lielā mērā interesē informācija gan par dabas tūrismu (31,9%), gan par aizsargājamajām teritorijām (27,2%), dabas aizsardzības likumdošanu (27,3%) un tikai nedaudz mazāk respondentu izrādītu interesi par dažādu sugu aizsardzību (23,0%). Daži respondenti (0,8%) minējuši arī citus dabas aizsardzības jautājumus, par kuriem viņi vēlētos saņemt plašāku informāciju, – par Salaspils kodolreaktoru, kā arī par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē zivju zvejas un mežu cirsmu jautājumus.
Informācija par dabas tūrismu vairāk interesētu aptaujātās sievietes, savukārt vīrieši gribētu vairāk kaut ko uzzināt par dabas aizsardzības likumdošanu. Jaunieši labprāt saņemtu plašāku informāciju par dabas tūrismu, bet gados vecākie respondenti vēlētos vairāk būt informēti par dažādiem dabas aizsardzības jautājumiem – likumdošanu, sugu aizsardzību, aizsargājamajām teritorijām. Respondenti ar augstāku izglītības līmeni izrādījuši lielāku interesi par visiem anketā minētajiem dabas aizsardzības jautājumiem. Aptaujas dalībnieki ar salīdzinoši augstākiem ikmēneša ienākumiem (lielākiem par Ls 76 uz vienu ģimenes locekli) gribētu būt vairāk informēti par dabas tūrisma iespējām, bet respondenti ar zemākiem ienākumiem labprāt saņemtu informāciju par aizsargājamajām teritorijām un retajām, aizsargājamajām dzīvnieku un augu sugām. Respondenti, kuru īpašumā ir zeme vai mežs aizsargājamajās teritorijās, biežāk nekā citu aptaujas dalībnieku grupu pārstāvji atzinuši, ka vēlētos saņemt dziļāku un plašāku informāciju par aizsargājamajām teritorijām.
