Grieķija ir vieta, no kuras cēlies vārds Eiropa, un uz šolaiku Grieķijas divu eiro monētas ir attēlota aina no Spartas mozaīkas ar princesi Eiropu, kuru nolaupa Zevs, pārvērties par vērsi.
Grieķija ir vieta, no kuras cēlies vārds Eiropa, un uz šolaiku Grieķijas divu eiro monētas ir attēlota aina no Spartas mozaīkas ar princesi Eiropu, kuru nolaupa Zevs, pārvērties par vērsi. No jaunā gada Grieķija kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti.
Kņada ap Panteonu
Nakts vidū nolaižoties spīdoši jaunajā Atēnu lidostā, patīkami pārsteidz ne tikai siltās nakts vēsmas, bet arī acīmredzama dzīves kvalitātes celšanās pēdējos gados. Par to liecina ne tikai lidosta, bet arī tikko pabeigtā pilsētas jaunā metro līnija un tuvākajos gados atklāt paredzētais jaunais apvedceļš apkārt kalnu ieskautajām Atēnām ar pieciem miljoniem iedzīvotāju.
Spoži izgaismots, pāri pilsētai paceļas Atēnu sirds Panteons, kas kopā ar citiem antīkās pilsētas lieciniekiem drīz tiks iekļauts četru kilometru garajā arheoloģiskajā parkā. Tas ir viens no pilsētas attīstības projektiem 2004. gada olimpiskajām spēlēm Atēnās. Panteonu ieskauj milzīgs šauru ieliņu jūklis, pārpilns ar automašīnām un mazajiem uzņēmumiem – ēstuvēm, kurās tirgo tiropitįkia (ar feta sieru pildītas mīklas kabatiņas), un kioskiem, kurus ir pamats uzskatīt par veiksmīgāko uzņēmējdarbības formu, jo grieķi dod priekšroku individuālam, nevis kolektīvam darbam.
Pilsētas centrā haotiskā satiksme tiek ierobežota, atļaujot iebraukt pāra datumos tikai tām automašīnām, kuru numuri beidzas ar pāra skaitli, bet nepāra datumos – ar nepāra. Tādēļ uzmanīgi jāseko kalendāram, lai zinātu, vai uz darbu doties ar savu auto vai sabiedrisko transportu. Atēnās ir vairāk taksometru nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā, bet tos noķert ir tikpat kā neiespējami. Toties taksometru var mēģināt apturēt uz ielas, pat ja kāds jau sēž iekšā, un, ja sakrīt virzieni, attiecīgi sadalīt maksu par braucienu.
Grieķija – ES rūpju bērns
Grieķija, kas 1981. gadā kļuva par desmito ES dalībvalsti, bija tikko atguvusies no militārā režīma. Kaut arī tās ekonomisko attīstību sekmēja ES strukturālie fondi, tā tomēr ieņēmusi ES rūpju bērna lomu un ierindojusies statistikas tabulu zemākajās pozīcijās. Par spīti zināmam haosam, inercei 80. gados un bailēm 90. gados no kara sekām pie valsts ziemeļu robežām, Grieķijai ir izdevies pēdējos piecos gados sasniegt ekonomisku uzplaukumu. Tomēr, kā atzīst vadošie ekonomisti, šis uzplaukums varētu būt īslaicīgs. Jārēķinās, ka naudas avots pēc 2006. gada būtiski saruks, jo pašreizējās finansēšanas programmas būs beigušās un ES vairāk rūpēsies par jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā arī par Latviju. Tomēr, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, aptuveni 70 procenti grieķu (otrie aiz dāņiem) ir visoptimistiskāk noskaņoti par ES paplašināšanos.
Kad grieķi nestrādā, viņi streiko
Gandarījumu pēc stresā pavadītām darba dienām sniedz iespēja pavadīt brīvo laiku uz kādas no 3050 Egejas un Jonijas jūras salām, no kurām tikai 167 ir apdzīvotas. Tūrisms dod zināmu ekonomisko stabilitāti, veidojot līdz 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nesakārtotība šajā jomā joprojām nepiesaista ārzemju investīcijas.
Kuģi ir nozīmīgākie satiksmes līdzekļi, kas aizvizina tūristus un pašus grieķus uz siltajām salām un mani uz Siros salu ar 30 000 iedzīvotājiem (tā ir Kiklādu salu centrs ar vienu no nozīmīgākajām tirdzniecības ostām). Vietējie iedzīvotāji salas kalnainajās mugurās kopj savas saimniecības – tur aitas, kazas, govis un vietējā piena fabrikā ražo piena un siera produktus –, bet lielākoties viņi nodarbināti kuģu būvniecībā un tūrisma industrijā. Balti krāsotas mazas mājiņas ar ziliem logiem rindojas ielejās, un garie bambusi saauguši kā sienas, pasargājot dārzus no skarbā jūras vēja. Lai gan lauksaimniecības īpatsvars ir ievērojami samazinājies (10% no IKP), tā joprojām ir būtisks atbalsts Grieķijas ekonomikai.
Līdztekus atvaļinājumam, svētku dienām un nedēļas nogalēm grieķi izpelnās brīvdienas arī kārtējo streiku dēļ. Īsajā laika posmā, ko pavadīju Grieķijā, paralēli augstskolu profesoru streikam patērētāju organizācija organizēja boikotu pret strauji augošo inflāciju, kas jau augustā sasniedza 3,5%, visu dienu aicinot neiepirkties veikalos un reizē izslēgt elektrību uz trīs minūtēm. Streiki ir ierasts līdzeklis, kā no valdības izspiest priekšrocības kādai sociālai grupai.
Kipras dalīšana
Kipra ir viens no Grieķijas interešu konfliktiem ar Turciju. Tas rada arī vērā ņemamu apdraudējumu veiksmīgai ES paplašināšanai 2004. gadā.
Grieķijas un Turcijas savstarpējās attiecības, kas jau vēsturiski veidojušās emocionāli piesātinātas, ir saasinājušās Kipras dēļ. Salas lielākajā daļā dzīvo grieķi – kiprieši, bet ziemeļu daļa ir Turcijas okupēta, tur joprojām atrodas spēcīgas karaspēka vienības un to blīvi apdzīvo turki. ES ir paziņojusi, ka tā būtu gatava uzņemt 2004. gadā Kipru ar vai bez grieķu – kipriešu un turku – kipriešu savstarpējās vienošanās. Bet konfliktu radīja Grieķijas paziņojums, ka tā neakceptēs paplašināšanos 2004. gadā, ja netiks uzņemta visa Kipras sala. Galu galā grieķi tomēr tic, ka Turcija nesašķels salu, jo tas mazinās turku izredzes kļūt par ES dalībvalsti. Turcija ir gatava upurēt salas daļu, lai tikai par to ES nosaka datumu iestāšanās sarunu sākšanai. To, kā zināms, Briseles samitā tomēr nenosauca.
Kopumā pēdējos gados valstu attiecības ir būtiski uzlabojušās, kaut arī konfliktu dēļ Grieķijai un Turcijai ir vieni no augstākajiem aizsardzības izdevumiem uz vienu iedzīvotāju starp NATO dalībvalstīm.
Jau tagad Grieķijas loma ES aizsardzībā ir ļoti nozīmīga, jo kopš jūlija, kad Dānija kļuva par ES prezidējošo valsti, Grieķija veic prezidējošās valsts funkcijas ES aizsardzības sanāksmēs un to turpinās vēl visu nākamo pusgadu, kad no 2003. gada sākuma kļūs par ES prezidējošo valsti.
