Nesen iegādājos dzīvokli kāda Jelgavas nama piektajā stāvā. Patlaban to remontē, tādēļ vai katru vakaru apmeklēju savu nākamo mājokli, lai papriecātos par meistaru padarīto un noskaidrotu, vai viņiem kā netrūkst.
Nesen iegādājos dzīvokli kāda Jelgavas nama piektajā stāvā. Patlaban to remontē, tādēļ vai katru vakaru apmeklēju savu nākamo mājokli, lai papriecātos par meistaru padarīto un noskaidrotu, vai viņiem kā netrūkst. Vienvakar, apskatījusi remontu, kāpu lejā pa trepēm un pirmajā stāvā pie dzīvokļa durvīm ieraudzīju guļam rudi pūkainu pusauga kaķēnu. Kuslais dzīvnieciņš bija bailīgi ierāvies stūrī un tramīgi lūkojās uz mani. Kā jau īstenai «kaķu mammai» pienākas, ņēmu trīcošo minku rokās un žigli sāku gudrot, kur varētu atrasties zvēriņa mājas. Piezvanīju pie pirmā stāva dzīvokļa durvīm, bet aiz tām man apgalvoja, ka ne viņiem, ne kaimiņiem ruda kaķēna neesot. Tā kā bija jau pavēls, ar kaķa piedāvājumu apstaigāt visus kāpņu telpas dzīvokļus man likās nepieklājīgi. Turklāt kaķēns izskatījās nobijies un izsalcis, tāpēc nolēmu minku aiznest uz blakus māju pie savas mammas, bet saimnieka meklēšanu atlikt uz nākamo dienu.
Brīdi vēlāk vēlreiz iegāju savā kāpņu telpā, lai pie sienas pielipinātu lapiņu ar ziņu par kaķēna atrašanu. Taču vēl nepaspēju lapiņu piestiprināt pie sienas, kad pagalmā izdzirdēju diezgan skaļus divbalsīgus «kis! kis!» saucienus – ārpusē minku meklēja tēvs un dēls. Protams, ka rudais kaķēns bija pazudis tieši viņiem – vīrietis man stāstīja, ka dzīvoklī notiek remonts un kaķēns gružu iznešanas brīdī izsprucis pa durvīm un nav redzēts jau vairākas stundas. «Mēs dzīvojam piektajā stāvā, un kaķēns ne reizi nav bijis laukā, tāpēc viņš bija tik ļoti nobijies,» uzzinājis, kur atrodas viņa zvērēns, skaidroja minkas saimnieks. «Tad jau mēs dzīvojam blakus,» priecīgi teicu un kopā ar pirmo jaunajā dzīvesvietā iepazīto kaimiņu devāmies pēc viņa kaķēna.
Ciemos pavadītajā īsajā laika sprīdī minka bija pamanījies iepazīt mammas dzīvokli un pat apmeklēt atvērto cepeškrāsni, rudo galvu nosmērējot ar sodrējiem. Uz saimnieku aicinājumu doties mājās kaķis atsaucās uzreiz un, neskatoties uz jaunas pasaules iepazīšanas alkām, izskatījās tīri laimīgs, ka atkal nokļuvis saimnieka rokās. Uz mana jauniepazītā kaimiņa jautājumu «Vai tev kauna nav?» kaķēns atbildi solījās dot, kad paaugsies.
