Kad pusaudzis vēlā vakarā atgriežas mājās ar stiklainām acīm, vecāki, protams, ir nobažījušies, vai nevajag celt trauksmi par narkotikām.
Kad pusaudzis vēlā vakarā atgriežas mājās ar stiklainām acīm, vecāki, protams, ir nobažījušies, vai nevajag celt trauksmi par narkotikām.
Šajā situācijā var palīdzēt «Ekspress» jeb «Strip» – testi, kas parādījušies mūsu aptiekās. To cenas ir no trīs līdz pieciem latiem.
Sievietēm, kuras savā dzīvē ir šaubījušās par grūtniecības iestāšanos, vienkāršā ekspresdiagnostika ir pazīstama jau labu laiku. Narkotisko vielu noteikšanas testi izskatās līdzīgi – kā garas bieza papīra strēmeles. Uz tām uzklāti augstas jutības reaģenti, kas uzrāda vienas vai otras narkotisko vielu sadalīšanās produktu klātbūtni cilvēka urīnā. Turklāt tie spēj identificēt praktiski visas narkotikas un pat vairākas diennaktis pēc to lietošanas. Testu veikšanas pamācība atrodama turpat iepakojumā. Šī tehnoloģija ir ļoti vienkārša. Papīra strēmelīti atliek iemērkt urīna paraugā un tad uz tās saskaitīt iezīmējušās svītriņas, kas parādās momentā – tūlīt pēc reakcijas. Tas arī viss.
Jelgavas aptiekās ir redzēti amerikāņu testi, taču var lietot arī Krievijā ražotus, kas līdz šim bija Jelgavas Narkoloģiskās slimnīcas medikamentu klāstā. Starp citu, Krievijas farmaceitiskā kompānija «Progresīvās biomedicīnas tehnoloģijas» par šo testu producēšanu savā valstī ir apbalvota ar mums no padomju laikiem pazīstamo «Kvalitātes zīmi».
Kādēļ noliegta testu lietošana mediķiem?
Kā atzīst Narkoloģiskās slimnīcas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņevičs, šie eksprestesti bija vērtīgs diagnosticēšanas palīglīdzeklis ne tikai vecākiem, bet arī mediķiem. Starp citu, arī Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā tie lietoti, lai, piemēram, noteiktu diagnozi uz ielas bezsamaņā nokritušam jaunam cilvēkam, kas varētu būt pārdozējis narkotikas. Taču nesen Labklājības ministrijas līmenī pieņemts lēmums, ka medicīniskās iestādēs šos testus lietot noliegts. Tie nevarot aizvietot laboratorisko izmeklēšanu, kas, protams, ir pamatīgāka. Taču tā ilgst apmēram divas nedēļas un pacientam izmaksā ap piecdesmit latu. G.Vihņevičs piebilst, ka arī agrāk šie eksprestesti netika kvalificēti kā likumīgs pamatojums tam, ka cilvēks būtu jāuzskata par narkomānu.
Rīgas Narkoloģiskā centra direktore Astrīda Stirna gan teica, ka oficiāla aizlieguma lietot šos testus nav bijis. Vienkārši medicīnas iestādei esot jāveic pētījumi ar augstāku precizitāti. Eksprestestos tomēr esot liels procents kļūdainu rādījumu.
Kā norādījums aktīvai rīcībai
Narkotiku nelaimē nokļuvušo bērnu vecāku viedoklī paļāvība ir lielāka. Zināms, ka slīcējs turas pat pie salmiņa un dažkārt tas arī glābj. Tā rīkojās sešpadsmitgadīgā R. māte. Viņa man stāstīja: «Kad radās pirmās domas par to, ka dēlu vajadzētu nosūtīt pārbaudei uz narkoloģisko slimnīcu, tas bija ļoti mokoši. Vai tiešām mans puisēns tiks iekļauts narkomānu uzskaitē? Kāda tad viņam būs perspektīva turpmākajā dzīvē? Taču narkotisko vielu lietošanu apstiprinošs eksprestesta rezultāts lika man izšķirties par vēršanos pie ārstiem. Protams, savlaicīga rīcība dod cerības, ka bērns būs glābts. Ja būtu vēl kādu laiku šaubījusies, ārstēšana kļūtu sarežģītāka.»
Vairāki no manis aptaujātajiem vecākiem, kas saskārušies ar narkotiku problēmu, pozitīvi vērtē organizācijas «Vecāki – Jelgavai» projektu «Lielie un mazie drošā pilsētā». Arī tajā būtu lietderīgi popularizēt šo eksprestestu lietošanu.
