Par jaunu pavērsienu Jelgavas Latviešu biedrības darbībā var uzskatīt tikšanos pagājušās nedēļas nogalē. Ciemos ieradās Latvijas – Dānijas biedrības pārstāvju grupa.
Par jaunu pavērsienu Jelgavas Latviešu biedrības darbībā var uzskatīt tikšanos pagājušās nedēļas nogalē. Ciemos ieradās Latvijas – Dānijas biedrības pārstāvju grupa.
Ierosme tuvināties radās šoruden Jelgavas Latviešu biedrības pilnsapulcē. Nu pirmais solis ir sperts. Ciemiņu biedrības prezidente Ilze Raipule un valdes priekšsēdētāja Maija Behmane atgādināja savas organizācijas vēsturi. Tās pirmsākumi meklējami 1931. gadā, biedrība atjaunota 1990. gadā, kad priekšsēdētāja pienākumus uzņēmies dzejnieks Māris Čaklais. Toreiz atsaucība bijusi ļoti liela – interesentu skaits sniedzies pāri tūkstotim. Kad pirmie kontakti nodibinājušies, aktivitāte sarukusi.
«Mūsu misija nav popularizēt, gādāt sakarus ar Dāniju. Mēs esam interešu grupa, kas vēlas dziļāk pētīt Dānijas vēsturi, kultūru,» teica Raipules kundze. Palikuši tie, kuru interese nav mazinājusies, arī tādi, kurus ar Dāniju saista senču radniecība. Dānijas apmeklējumi regulāri turpinās.
Vienlaikus pastāv otra, Dānijas – Latvijas, biedrība. Tajā apvienojušies dāņi un Dānijas latvieši. Turieniešus vieno arī nostalģija pēc tā, kas mums vēl ir, bet viņiem vairs nav, – pēc neskartas nepārveidotas dabas. Dānijas – Latvijas biedrības biedri visai bieži apmeklē Latviju. Devušies uz Jēkabpils, Tukuma rajonu. Rīgā visus ieinteresējušas jūgendstila celtnes. Tādiem braucieniem arī Jelgavai un tās apkārtnei ir ko piedāvāt. Piemēram, hercoga Pētera Bīrona laika galma arhitekta dāņa Severina Jensena saistība ar «Academia Petrina» Jelgavā, ar Svētes pili, Zaļenieku un Kroņvircavas muižām, Rundāles pili.
Jelgavā aktīvi darbojas Latvijas – Dānijas biedrības grupa, ko vada skolotāja Ingrīda Kronberga. Arī viņa bija tikšanās dalībnieku vidū.
Sadarbība turpināsies, un vairosies arī Jelgavas Latviešu biedrības centieni iepazīt dāņu prinča Hamleta zemi.
