Iestāšanās sarunās par lauksaimniecību ES prezidējošā valsts Dānija 26. novembrī negaidīti kandidātvalstīm ir izteikusi jaunus priekšlikumus, kurus tā dēvē par galīgiem.
Iestāšanās sarunās par lauksaimniecību ES prezidējošā valsts Dānija 26. novembrī negaidīti kandidātvalstīm ir izteikusi jaunus priekšlikumus, kurus tā dēvē par galīgiem: būtiski palielinātas ražošanas kvotas, jau pirmajā gadā ļauts tiešos maksājumus palielināt līdz 40% no ES vidējā, lauku attīstības līdzekļus varēs izmantot pamesto kolhozu zemju apkopšanai, piešķirti 42 miljoni latu Šengenas prasību izpildei.
Dānijas nesaskaņotā iniciatīva
ES prezidējošā valsts Dānija kopā ar Eiropas Komisiju (EK) piedāvājusi galīgo variantu jauno dalībvalstu finansējumam, kaut gan tas vēl nav saskaņots ar pašreizējām.
Dānija ierosinājusi kandidātvalstu desmitniekam pirmajā gadā ES budžetā iemaksāt par aptuveni 2,5 miljardiem eiro (1,5 miljardiem latu) mazāk, nekā paredzēts, piešķirt papildus divus miljonus eiro un atļaut lielākus maksājumus lauksaimniekiem (līdz 40% no ES fermeru saņemtā).
Kaut gan Dānija nav saņēmusi dalībvalstu atbalstu šīm iniciatīvām, tā uz savu atbildību jau ir sākusi individuālas sarunas ar kandidātvalstīm, cerot tās pabeigt līdz Kopenhāgenas sammitam 12. – 13. decembrī. Eiropadomes prezidents Anderss Fogs Rasmusens steigšus devies apciemot pārējo 14 dalībvalstu galvas, lai saņemtu viņu atbalstu nule izteiktajiem priekšlikumiem.
Vēl bez iemaksu samazināšanas uz pusi Dānija ir ierosinājusi jaunajām valstīm šos maksājumus budžetā 2004. gadā samazināt vēl par miljardu eiro, ko izlietot subsīdiju izmaksai pašreizējiem ES fermeriem par 2003. gadu. Kā Saeimas ESIC informēja Latvijas iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris, lai jau pirmajā mūsu dalības gadā būtu iespējams sākt izmaksāt zemniekiem subsīdijas, EK Latvijai 2004. gadā izmaksās 19 miljonus latu lielu dāvinājumu. Parasti ES fermeri subsīdijas var saņemt tikai par izaudzēto produkciju un gada beigās vai pat nākamā sākumā.
Dānijas priekšlikumi ir pretrunā ar EK piedāvātajiem lauksaimniecības reformu pasākumiem, jo tā vietā, lai nauda nonāktu lauku attīstības programmās, tā nonāks fermeru kabatās. Piemēram, pirmajos trīs gados pēc iestāšanās būs atļauts no lauku atbalsta līdzekļiem pārcelt naudu tiešajiem maksājumiem zemniekiem, līdz tie sasniedz 40% no ES līmeņa. Kandidātvalstīm arī piedāvātas lielākas nozvejas kvotas un lielāks finansējums, iespējams, aptuveni divi miljardi eiro robežu modernizēšanai un pārtikas drošības uzlabošanai. Dānija ierosinājusi piešķirt Latvijai 71 miljonu eiro (42 miljoni latu) valsts austrumu robežas iekārtošanai.
«Vēl jaunums ir mūsu īpašās prasības izpilde,» vēsta Andris Ķesteris, «piešķirts papildus finansējums bijušās kolhozu zemes sakārtošanai. Varēs likvidēt latvāņus, izcirst krūmus un iekopt pļaviņu!»
Iestāšanās gadā 38 lati par hektāru
Piena kvotas un tiešie maksājumi laukaugu audzēšanas atbalstam ir Latvijas valdības prioritātes iestāšanās sarunās, kuras vajadzētu noslēgt jau 9. – 10. decembrī, tā tika lemts valdības ārkārtas sēdē 25. novembrī.
Latvija pieprasīja noteikt references ražību – vidējo graudaugu ražību, pēc kuras aprēķina hektārmaksājumus, – 3 t/ha. ES piedāvāja tikai 2,03 t/ha. Ņemot vērā Latvijas konsekvento spiedienu, ES nule palabojusi piedāvājumu uz 2,5 t/ha. Ja ņem vērā piedāvājumu – daļu naudas no lauku attīstības līdzekļiem izmantot tiešajiem maksājumiem, līdz tie sasniedz 40% no ES līmeņa –, tad sākotnējo 19 latu vietā pirmajā gadā varēs saņemt divreiz vairāk – 37,80 latus par hektāru!
Šis piedāvājums precīzi atbilst Latvijas statistikas datiem un paredz divarpus reižu lielāku atbalstu, nekā zemnieki saņem pašreiz, turklāt tas attiecas uz pilnīgi visiem zemes apsaimniekotājiem.
Latvija pieprasīja par bāzes platību noteikt 688 000 ha. ES piedāvāja 462 843 ha, taču pēdējais piedāvājums ir vēl zemāks – 443 580 ha. Kāpēc subsidētās aramzemes atzīšanā ir arvien lielāks kritums? Jāatgādina, ka svarīgākais ir reizinājums: bāzes platība, reizināta ar references ražību, ir nacionālajā aploksnē saņemamās summas lielums. Kaut gan platība samazināta, naudas izteiksmē Latvija iegūst par 170 tūkstošiem eiro vairāk nekā sākotnējā piedāvājumā.
Ja atbalsta saņemšanai iesniegs pieteikumus par vairāk hektāriem nekā šī aprēķinātā bāzes platība, maksājumi tiks proporcionāli samazināti visiem saņēmējiem. Tātad, palielinot aramzemes platības, subsīdijas samazināsies. Savukārt, samazinot šīs platības, tās nepalielinās: ja pieteikumu ir mazāk, viens prasītājs nedrīkst saņemt par hektāru vairāk nekā valstij noteiktā references ražība (2,5) reizināta ar 63 eiro. Tātad iestāšanās līgumā izdevīgāk iegrāmatot mazākas platības ar lielāku ražību.
ES piekāpšanās un… Latvijas samierināšanās
Skaitļi rāda, ka visās pozīcijās Latvijai beidzot ir ņemts vērā pašreizējais ražošanas līmenis. Par to, vai šāds piedāvājums ir pieņemams, jāspriež pašiem lauku ļaudīm.
Kaut arī Latvija ieplānojusi nākotnes cukura patēriņu atbilstoši nākotnes labklājības līmenim – 110 000 tonnu gadā –, EK nepārkāpj pasludināto principu: par pamatu kvotas aprēķinam var kalpot tikai šodienas ražošana, nevis nākotnes patēriņš vai ražošanas potenciāls. Tāpēc arī cukura ražošanas piedāvājums atbilst pašreizējam līmenim. Latvijā jau vairākus gadus ir ieviesta nacionālā cukura ražošanas kvota, un 2002. gadā tā ir noteikta 66 000 tonnu. Piemēram, Lietuvai ES piedāvājums ir zemāks par ražošanas līmeni.
Arī citās sarunu pozīcijās Latvija ir ieguvēja, kaut gan nav apmierināts sākuma pieprasījums. Piemēram, zīdītājgovju prēmija tiks 12 105 dzīvniekiem, lai gan gada sākumā Latvijā bija 7647 zīdītājgovis. Arī aitām ES piedāvā aprēķināt nacionālo aploksni 18 437 dzīvniekiem (no prasītajiem 50 tūkstošiem), lai gan pašlaik Latvijā ir 14 600 aitu māšu.
«Latvijas sākotnējās prasības ir maksimāli labākais iespējamais apjoms,» Eiropas lietu komisijas deputātiem skaidroja Andris Ķesteris. Kaut arī Latvijas prasības nav izpildītas, kopumā liellopu gaļas sektorā, arī kartupeļu cietes ražošanai piedāvājums par ceturtdaļu pārsniedz pašreizējo ražošanas līmeni.
Tā ir pēdējā kauja «līdz uzvarai»
Piena lopkopība ir visnozīmīgākā Latvijas lauksaimniecības nozare, jo tajā iesaistīts visvairāk laucinieku. Tieši šajā jomā mūsu vajadzības visvairāk atšķiras no ES piedāvājuma, tāpēc piena kvota ir svarīgākais jautājums sarunās par lauksaimniecību, un vienīgi par šo Ārlietu ministrija ir gatava karot «līdz uzvarai». Mēs iestājamies par to, lai ne par vienu kilogramu nebūtu jāsamazina piena ražošana! Tā ir vienīgā pozīcija, par kuru mūsu sarunu vadītāji ir nelokāmi.
Latvija prasīja piena kvotu 1,2 miljonus tonnu. ES sākotnējais piedāvājums bija ļoti pieticīgs – nepilni 490 tūkstoši tonnu, jo balstījās tikai uz mūsu statistiku par pārstrādei nodoto pienu. Latvijas uzdevums bija pierādīt, ka reālie ražošanas apjomi ir lielāki un piens nonāk gan tieši pārdošanā, gan pašpatēriņam, gan sivēniem un teļiem. Tas ir izdevies, jo EK piedāvātā piena kvota 728 000 tonnu ir tuvu pašreiz saražotajam. Ja vēlāk nevarēs pierādīt saražoto daudzumu, tad 33 tūkstošus no tās noņems.
«Pašlaik tikai 10 000 zemnieku saimniecību ir subsīdiju saņēmēji no Latvijas budžeta, bet pēc iestāšanās ES lielākā daļa saimniecību – arī pusnaturālo, arī četru govju īpašnieki – saņems subsīdijas, proti, naudu, kuru daudzi no viņiem turēs rokās pirmoreiz,» atgādina Latvijas sarunu vadītājs. «Nesaražojot nevienu kilogramu piena vairāk, mūsu piena ražotāji saņems pusotrreiz vairāk naudas par to pašu piena daudzumu. Līdz ar to lauksaimniecība kļūst par prognozējamu, ienesīgu biznesu,» apliecināja Andris Ķesteris.
Nepabeigto lauksaimniecības sarunu dēļ arī lēmums par oficiālo nostāju finansu un budžeta sadaļā tiks pieņemts sarunu pašā nobeigumā, jo šie priekšlikumi ietekmēs finansu plūsmas.
Pēc līdzšinējiem nosacījumiem, Latvija no ES zemnieku atbalstam 2004. gadā varētu saņemt 58,2 miljonus latu, 2005. gadā – 78,6 miljonus latu, 2006. gadā – 85,2 miljonus latu, bet tagad kopējās summas varētu būt krietni lielākas.
