Todien brīnījās ne viens vien Zemkopības ministrijas ierēdnis un apmeklētājs. Kas tās par sievām, kas, ziņģēdamas akordeona pavadījumā, traucē ministrijas rāmo ikdienas dzīves ritmu?
Todien brīnījās ne viens vien Zemkopības ministrijas ierēdnis un apmeklētājs.
Kas tās par sievām, kas, ziņģēdamas akordeona pavadījumā, traucē ministrijas rāmo ikdienas dzīves ritmu? Ziņkārīgie saņēma atbildi, ka tās ir lauku dāmas, kas paņēmušas brīvdienu, lai pulcētos Latvijas lauku sieviešu apvienības (LLSA) konferencē.
«Mēs jau esam lielas, jo mums ir trīs gadi,» sprieda 384 konferences dalībnieces, kas ar savu darbu un neatlaidību veido jaunus laukus. «Zināšanas, izglītība, attīstība – tie ir jūsu atslēgas vārdi,» apsveikumā pasākuma dalībniecēm uzsvēra akadēmiķe Baiba Rivža. Tradicionālajā novadu sasaukšanās laikā sievietes uzrunāja LLSA valdes priekšsēdētāja Rasma Freimane. «Lai Dievs jūs visas pasargā savā siltajā plaukstā līdz nākamajam gadam!» viņa novēlēja. Turpretī zemgalietes no Dobeles aicināja: «Mazāk gulēsim, zaļāk ēdīsim, vairāk mīlēsim, beigsim izdzīvot un sāksim dzīvot!»
Pie konferences dalībniecēm no augstceltnes 22. stāva nokāpusī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma bija patīkami pārsteigta par tādu sieviešu aktivitāti, jo salīdzinājumā ar pagājušo gadu dalībnieču skaits audzis par veselu simtu. Viņa solīja, ka ZM arī turpmāk atbalstīs konferences organizēšanu, nākamgad LLSA darba nodrošināšanai piešķirs piecus tūkstošus latu, bet sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru (LLKC) rīkos sievietēm kursus.
Vasarā atpūtās un mācījās
Atskaitoties par gada laikā paveikto, katra novada koordinatore stāstīja par vasaras skolu norisi. Vidzemnieces četras dienas pulcējušās Piebalgā, kur iepazinušas novada ievērojamākās vietas, bioloģisko saimniekošanu un uzklausījušas psihologa padomus. Kurzemnieces tikušās, skaistākās vietas un bioloģisko lauksaimniecību iepazinušas Sabilē. Pār šā novada dāmām nolija arī kritikas šalts, jo Kuldīgai un Saldum vēl neesot savas sieviešu organizācijas, bet Talsos tā nodibinājusies tikai nesen. Turpretī baušķeniece Eleonora Maisaka ir pārliecināta, ka visskaistākā vasaras nometne bijusi Skaistkalnē. Nometni, kuras devīze bija «Veselība sievietei, ģimenei un sabiedrībai», apmeklēja 144 cilvēki, tajā skaitā arī 39 bērni. Tā aprakstīta arī nesen iznākušajā grāmatā «Lauki – Latvijas sirds», bet Eleonora turpina saņemt bērnu vēstules un zvanus ar lūgumiem šādu pasākumu rīkot katru gadu.
Latgalietes no visiem rajoniem atpūtušās Kaunatas pagastā, kur iepazinušas podniekmeistara darbu, dārzu kopšanas pamatus un uzklausījušas psihologa padomus.
Lauki nav tikai lauksaimniecība
Šogad pirmo reizi, pateicoties ZM un LLKC atbalstam, E.Maisaka rīkoja nodarbības lauku ekonomikas dažādošanā. Arī Limbažu LKB vadītāja Astrīda Mangale mudināja sievietes sadarboties ar savu rajonu lauksaimniecības konsultāciju birojiem, pagastu un rajonu padomēm. Ar mīļu patērzēšanu pie kafijas tases vien nepietiks, ir vajadzīgas zināšanas un reāls darbs. Ja baidāmies no Eiropas Savienības, tad tāpēc, ka daudz ko vēl nezinām, un mums ir jāmācās piedāvāt sevi un savu preci. Kā pozitīvs piemērs tika nosaukts sieviešu klubs no Bauskas rajona Brunavas, kas trešdienās pagastā organizē tirgus dienas, kur pārdod pašmāju darinājumus. Šādi tirdziņi darbojas arī Vecumniekos un Skaistkalnē. «Patīkamākais ir tas, ka esam sapratušas, ar ko jāsāk. Ir ļoti grūti pieņemt to, ka turpmāk laukos nevarēs nodarboties tikai ar lauksaimniecību. Tāpēc mācāmies sevi novērtēt, apgūstam saskarsmes psiholoģiju, un ir nodoms kursus turpināt,» atzīst E.Maisaka. Vispopulārākās lektores sieviešu klubos šogad ir psiholoģe Daina Reinfelde, daiļdārzu un sētu kopšanas speciāliste Aija Kaškure, bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste Māra Bergmane un ārstniecības augu pazinēja Zeltīte Kaviere. Sieviešu atsaucību guvušas arī nodarbības par alternatīvajiem nodarbošanās veidiem laukos, lauku tūrismu, viesnīcu menedžmentu un iniciatīvas veicināšanu laukos.
Mikrokredīts – iesākums kooperācijai
Latvijā turpina attīstīties Ziemeļvalstu padomes finansētais zinātniski praktiskais projekts – mikrokredītu kustība, kas sekmīgi darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Vācijā. Tās aizsācējas Latvijā ir LLU profesore Baiba Rivža un docente Maiga Krūzmētra. Kustība realizējas jau trešo gadu un zinātnieces turpina izplatīt zināšanas par to, organizējot seminārus kopā ar grāmatvežiem un banku pārstāvjiem. Viņas uzrakstījušas arī grāmatu par mikrokredītu un, ja vien izdosies atrast organizāciju, kas nodrošinātu kustības tālāku finansēšanu, kustība turpināsies. Tuvākajā laikā plānotas sarunas ar Hipotēku bankas vadību par to, lai ar labi izstrādātu biznesa plānu sieviešu grupa aizdevumu varētu saņemt bez ķīlas.
Uzņēmējdarbība no teorijas – praksē
Valdes priekšsēdētāja R.Freimane atskaitē par paveikto uzsvēra aizsākto sadarbību ar citām sabiedriskajām organizācijām, presi un Saeimas deputātēm. Ilze Kars Latvijas sievietes pārstāvējusi Austrumeiropas Lauku sieviešu konferencē, bet Irēna Sproģe darbojas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
Priekšēdētāja stāstīja arī par izstrādāto LLSA stratēģiju, pie kuras strādājušas 30 sievietes no visiem rajoniem. Notiek darbs arī pie apvienības mājas lapas internetā. Taču par maz vēl tiek strādāts pie organizācijas popularitātes un tēla veidošanas. Pašlaik apvienības nodaļas ir 14 rajonos, bet 12, tostarp arī Jelgavā, to vēl nav. Zemgales reģionālajā konferencē par rajona apvienības izveidi netika runāts.
Taču par svarīgāko R.Freimane uzskata noorganizēt Latvijā tādu sieviešu uzņēmēju izstādi, kāda katru gadu notiek Somijā. «Mūsu sievietes ir stiprākas un varošākas. Parādīsim Eiropai, cik varenas esam ar savu rokdarbu un tautas mākslas prasmi!» viņa aicināja. Taču kur to visu lai pārdod? Ideja, sākot ar nākamo gadu, uzpirkt un tirgot nevis uzņēmumos, bet mājās darinātas lietas ir SIA «Silja» direktorei Silvai Jeromanovai. Viņa aicināja apvienībā uzņemt ne tikai laukos dzīvojošas, bet arī lauku izcelsmes sievietes, piebilstot, ka no kūtspakaļas ir cēlies katrs pilsētnieks.
Uz sadarbību mudināja arī kaltētu ogu, augļu un dārzeņu ražotāja – SIA «Herbe» direktore Antra Ilziņa. Viņa sievietes rosināja audzēt un piegādāt garšaugus vai kļūt par gatavās produkcijas izplatītājām. Savukārt Daiga Šķilte no Dobeles rajona Bēnes pagasta reklamēja Bēnes patērētāju biedrības produkciju.
Par to, ka kursos apgūtā uzņēmējdarbības teorija tiek likta lietā, varēja pārliecināties gan pasākuma dalībnieces, gan nejaušie garāmgājēji. Apgleznotas zīda šalles, mājās gatavots siers, suvenīri, tautas mākslas priekšmeti un grāmatu galds – to visu bija sarūpējušas uzņēmīgās laucinieces. Visskaļāk un košāk – ziņģējot un tirgojot grāmatas – sevi reklamēja vidzemnieces no Madonas. Bija padomāts arī par klubiņu darba atspoguļošanu fotogrāfijās un bukletos. Un kur tad vēl mājasdarbs pašcepta torte! Saldos kārumus vērtēja gan Zemkopības ministrijas, gan dalībnieču žūrija.
Sirsnīga un emocionāla izvērtās Balvu rajona skolotājas un dzejnieces Venerandas Andžānes uzruna. Viņa izveidojusi fondu «Glābsim mūsu dēlus!» un iesaistījusies Īrijas valdības projektā par nometņu organizēšanu maznodrošinātiem bērniem.
Dienas gaitā sievietes turpināja izglītoties lauku tūrisma, ģimenes un iniciatīvas veidošanas grupās.
Darbība jāvērš plašumā
Apvienības padomes vēlēšanās no katra rajona tika izvirzītas vairākas dalībnieces, un Jelgavu tajā pārstāvēs Jolanta Knope un Maiga Krūzmētra. Padomes locekles sanāks kopā decembrī, lai lemtu, kas vadīs jauno padomi.
Par lielāko ieguvumu M.Krūzmētra uzskata to, ka LLSA kļuvusi par Latvijas mēroga organizāciju. Tās mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk lauku sieviešu, jo tikai tās sievietes, kas iet ārpus mājas, sāk domāt, ko varētu uzlabot savā darbā, biznesā un ģimenē. Taču tas nenozīmē, ka viņas vēlas norobežoties no otra dzimuma: organizācija ir vērsta uz sievieti kā pusi no sabiedrības. Apvienība ir atvērta arī tiem vīriešiem, kas vēlas iesaistīties pasākumos, kuru iniciatores ir sievietes. Latvijas sievietes ir uzņēmušās nākamgad organizēt Baltijas lauku sieviešu konferenci. Ir ieceres veidot kontaktus ar Ziemeļvalstu, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas sievietēm, kā arī iestāties pasaules lauku sieviešu organizācijā.
