Šodien vārdadienā sveicienus saņems retu vārdu īpašnieki – Ignati un Virgīnijas. Daudz mīļu vēlējumu sūtām arī mēs.
Šodien vārdadienā sveicienus saņems retu vārdu īpašnieki – Ignati un Virgīnijas. Daudz mīļu vēlējumu sūtām arī mēs.
Tēvs Ignatam Astrauskam devis savu vārdu, kuru viņam savukārt ielicis viņa tēvs. Tā iznāk, ka vārds Ignats ģimenē ir kā mantojums.
Gaviļnieks stāsta, ka viņa vārds tulkojumā no latīņu valodas nozīmējot uguns un tas pilnībā atbilstot viņa temperamentam, ko arī varētu saukt par ugunīgu. Ignats varot ātri «aizdegties», bet parasti tikpat ātri viņam dusmas arī pārejot.
Lasot Bībeli, viņš sapratis, ka agrāk vārdam esot bijusi īpaša nozīme, un vecāki to izraudzījušies ar lielu atbildību. Tagad daudzi pat nemaz nezina sava vārda nozīmi un reti kurš dod bērnam vārdu, ņemot to vērā.
Ignats ir dzimis laukos, bet no triju gadu vecuma dzīvo Jelgavā. Pilsētas ikdienas burzma tomēr viņu nomāc.
Gaviļnieks atceras, ka jaunībā trīs Ignati – tēvs, dēls un vectēvs – daudz kopā muzicējuši. Vectēvs spēlējis vijoli, tēvs – akordeonu, bet Ignats jaunākais – ģitāru. Parasti tās bijušas radu kopā saskriešanas reizes ar miežu aliņu, bez kura tādus brīžus grūti iedomāties.
Tagad Ignatam ģitāra atrodas mājās pie sienas un uzspēlēt vairs neiznāk, jo daudz laika paņem darbs. Ignats strādā par mēbeļnieku, un pasūtījumu netrūkst, tāpēc arī savas mājas remonts iekavējies.
Dzīvi Ignats uztver nopietni un visu «rok» dziļi. Pats saka, ka neko neprot laist pāri galvai, viņam vienmēr jākaro par taisnību.
