Pētījuma «CarboEurope» grupas uzdevums bija noskaidrot, vai jaunu mežu stādīšana spēj piesaistīt tikpat daudz ogļskābās gāzes kā pašreiz augošie koki.
Pētījuma «CarboEurope» grupas uzdevums bija noskaidrot, vai jaunu mežu stādīšana spēj piesaistīt tikpat daudz ogļskābās gāzes kā pašreiz augošie koki.
Kioto protokols, kuru ES iniciējusi un apņēmusies īstenot, paredz samazināt izplūdes gāzes – ogļskābo gāzi atmosfērā iecerēts samazināt, stādot mežus. Pierādīts, ka 40 procentu no Eiropas ogļskābās gāzes izmešiem absorbē augu valsts.
«CarboEurope» pētījuma pirmie rezultāti apliecina, ka jaunajiem stādījumiem vajadzīgi desmit gadi, lai spētu absorbēt ogļskābo gāzi tādā pašā apjomā, kā izcirstajā platībā to varēja veikt vecie koki. Viņi nonākuši pie secinājuma, ka veco mežu saglabāšana ir labāks cīņas ierocis nekā jaunu stādīšana izcirsto vietā.
Rikardo Valentini, itāļu profesors, kas strādā izpētes grupā, paziņojis, ka, pēc visoptimistiskākās prognozes, 50 līdz 100 gadu daba spēs cīnīties ar ogļskābās gāzes daudzumu atmosfērā, kas rada tā dēvēto siltumnīcas efektu. Šis laiks ir jāizmanto kādu citu alternatīvu risinājumu izstrādē.
