Ja arī kas tuvākajā laikā var apdraudēt valdības stabilitāti, tad tās ir divas lietas: «Latvijas kuģniecības» privatizācija un strīdi parlamentā par nacionāliem jautājumiem.
Kas ķīvējas, tas mīlējas
Ja arī kas tuvākajā laikā var apdraudēt valdības stabilitāti, tad tās ir divas lietas: «Latvijas kuģniecības» (LK) privatizācija un strīdi parlamentā par nacionāliem jautājumiem.
«LK» privatizācijas pamatnostādņu jautājumā joprojām pastāv divas karojošas puses, kurām abām ir ietekme valdību veidojošajos politiskajos spēkos. Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis un valde pastāv pie viedokļa, ka pie «LK» privatizācijas laižami tikai divi pretendenti grieķu kompānijas «Tufton Oceanic» un «Laskaridis Schipping Company». Turpretim PA padomē, kas sastāv no politisko spēku pārstāvjiem, sākotnēji pārsvars bija šai idejai, bet vēlāk spēku samērs pārsvērās uz otru pusi par ideju, ka pie «LK» rūpīgās izpētes (due dilligance) klāt laižama arī kompānija «Eastwest» un pašmāju «Ventspils tirdzniecības osta-G». Uz politiskajiem spēkiem pašlaik «spiež», un no abām pusēm, tāpēc notiek problēmas risinājuma atlikšana un gumijas stiepšana, kamēr tiek saskaņoti viedokļi un zem galdiem rādītas dūres. PA padome pati vairs neuzņēmās atbildību un novēlēja galīgo lēmumu pieņemt valdības līmenī. Gaidāms, ka no dažnedažādām pusēm vēl skanēs paziņojumi, izsaukumi un apvainojumi. Piemēram, nule kā Latvijas Nacionālā jūrnieku apvienība paudusi bažas, ka Latvijai pagalam neizdevīga varētu būt «LK» atdošana grieķiem, jo grieķi jau esot parādījuši «zobus» viņu privatizētajā «Rīgas transporta flotē», kur atlaists gandrīz simts darbinieku un grieķi jau gribējuši atlaist visus, ko gan PA nav ļāvusi.
Otra valdības nelaime ir tā, ka to veido gandrīz polāru uzskatu paudēji jautājumos, kas saistās ar valsts valodu un pilsonību. Kareivīgie «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» iesniedz citu par citu skarbākus priekšlikumus, kas to pieņemšanas gadījumā valsts valodas nepratējus mirklī padarītu par bezdarbniekiem. Demokrātiskā partija «Saimnieks» un «Latvijas ceļš» ir gatavi piekrist, ka attiecīgās sfērās un amatos valsts valodas prasme ir jāprasa, taču nevajag mocīt darbiniekus, kam ne ar vienu nav jārunā un kas tikai ražo. Arī pilsonības piešķiršanas jautājumos «tēvzemiešu» un viņu valdības partneru ceļi šķiras pirmie labprāt nedotu pilsonību nevienam, kamēr otrie ir par maigākām pilsonības likuma normām: «ceļinieki» par maigākām, «saimnieki» par vēl «maigākām». Lielākie karstumi debatēs bija par grozījumiem Darba likumu kodeksā, kas to pieņemšanas gadījumā ļautu Valsts valodas inspekcijai prasīt no uzņēmumu vadītājiem valsts valodas nepratēju atlaišanu. Šie grozījumi tika atcelti pēc tam, kad tos neizsludināja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, taču diskusijas nav rimušas «tēvzemieši» prasa pat bargākas Darba likumu kodeksa normas.
Tomēr, lai gan savās ārējās izpausmēs diskusijas ir asas, tās valdības stabilitāti reāli neapdraud «tēvzemieši» grib paspīdēt sava elektorāta priekšā, «ceļinieki» un «saimnieki» sava. Viens no papildfaktoriem, kas tur kopā valdību, lai cik tas būtu paradoksāli, ir ekspremjers Andris Šķēle ar savām lielajām pretenzijām uz panākumiem 7. Saeimas vēlēšanās. Jo sliktāk strādās Guntara Krastā valdība, jo labāk Andrim Šķēlem. Un otrādi… Tāpēc politiķi plēšas parlamentā, bet no šīm pašām politiskajām aprindām nākušie valdības vīri cenšas kopīgi strādāt Ministru kabinetā.
Spurts priekšvēlēšanu maratona sākumā
Lai gan līdz vēlēšanām ir pagalam tālu, dažbrīd rodas izjūta, ka ir jau pats to priekšvakars kādus tik papīriņus par visaugstākā ranga politiķiem nav gadījies redzēt šo rindu autoram! Bet baumu līmenī aizkulisēs skan visīstākās šausmas. Žurnālisti vairs nespēj pagūt publicēt visus to rīcībā nonākušos dokumentus un uzzinātos faktus, kur nu vēl nodoties dziļākiem pētījumiem. Tikai trīs nedēļu laikā: ar Edvīnu Inkēnu saistītas firmas rēķinu esot apmaksājusi Nauru salas banka, caur kuru pārskaitīti «Latvenergo» trīs miljoni; Andra Šķēles santehnikas pirkumu 14000 DM vērtībā esot apmaksājusi firma «Tetra Pak» laikā, kad viņš bija lauksaimniecības ministra vietnieks un līdzēja «Tetra Pak» ienākt Latvijā; atklājas, ka Andrejs Panteļējevs braucis uz ārzemēm tikties ar skandalozo uzņēmēju Armandu Stendzenieku, kas, kā zināms, no «Bankas Baltija» ar «Ventspils naftas» garantijām dabūjis 18 miljonu dolāru; ekspremjera A.Šķēles padomnieks Andris Grūtups esot bijis čekas aģents… Un tā tālāk un tā joprojām. Pašlaik, šķiet, asi saķērušies partija «Latvijas ceļš» un ekspremjers Andris Šķēle, kamēr citas partijas stāv maliņā un vēro. Kam nu kuro reizi taisnība, pagaidām zināms vien retos gadījumos. Lielākoties apvainotais jau nākamajā brīdī ir pratis aizstāvēties un mazgāties balts vai vismaz tādu iespaidu radīt sabiedrības acīs. Dažās no nosauktajām lietām atrisinājums vēl priekšā.
Turklāt joprojām turpinās parlamentārās izmeklēšanas komisijas «Latvenergo» trīs miljonu afērā jaunatklājumi. Pēdējais «Bankas Baltija» likvidators Deivids Berijs jau 1996. gada decembrī grasījies cedēt «Latvenergo» parādu kādai trešajai personai un gaidījis šim darījumam toreizējā ekonomikas ministra Guntara Krasta (?) akceptu. Sākušās arī varenas aktivitātes un braukāšana pa lauku rajoniem un balsu zvejošana.
Apžēliņ, vai tad vēl nav par agru!
